Kopš 2014. gada Beļģijā pie varas ir frankofonā liberāldemokrāta Šarla Mišela vadītā valdība. Viņš uzrunā EP par bloka nākotni sacīja: "Ko mēs visi kopā gribam sasniegt? Kā? Un ar kuru palīdzību? Es gribu redzēt spēcīgu Eiropu, kas balstās uz 27 spēcīgām valstīm. Nevis tādu Eiropu, kas rūpējās pilnīgi par visu, nemitīgi un vienmēr. Bet gan tādu Eiropu, kas rīkojas tur, kur tas rada pievienoto vērtību."
Tomēr tagad valdošā koalīcija ir izjukusi un pēc vēlēšanām Mišels, visticamāk, vairs nebūs Beļģijas premjers. Kā un kādu koalīciju spēs izveidot politiķi no Valonijas un Flandrijas, šobrīd nav skaidrs. Nacionālisti pat spekulē ar iespējamo Beļģijas šķelšanos.
Tā kā federālās un reģionālās vēlēšanas Beļģijā notiek vienlaikus ar EP vēlēšanām, diezgan droši var teikt, ka vietējās politiskās kaislības ir aizēnojušas Eiropas problēmas. Lai gan klimata pārmaiņas un arī Lielbritānijas izstāšanās ir divi jautājumi, kas satrauc daudzus.
Turklāt EP par "Brexit" procesa virzību atbild bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofštads. Marta beigās Strasbūrā viņš kaismīgi noraidīja apgalvojumus, ka ES mēģinātu pazemot britus. "Ziniet, kur ir problēma? Problēmas ar pazemojumu un sodu rodas tādēļ, ka Konservatīvajā partijā valda bardaks. Tas ir patiesais Lielbritānijas iedzīvotāju pazemojums. Viņi šodien pat nav atnākuši! Vienīgais, kurš ir atnācis, ir Farāža kungs. Man tas ir pārsteigums. Es biju domājis, ka viņš ir devies gājienā pa Lielbritāniju. Šis 200 jūdžu gājiens. - cik no tām jūs esat nogājis? Kādas divas jūdzes droši vien."
Verhofštads ir viens no spilgtākajiem EP politiķiem un arī atpazīstamākais kandidāts no Flandrijas. Diezgan zināms ir arī Zaļās grupas līdzpriekšsēdētājs Filips Lambertss. "Zaļie" savā priekšvēlēšanu kampaņā mēģina aktīvi apelēt pie jauniešu protestiem un satraukuma par klimata pārmaiņām.
Tomēr, kā norāda Beļģijas sabiedriskās raidorganizācijas RTBF žurnālists Olivjē Arions, kopumā EP kandidātu sarakstos ir maz ļoti zināmu politiķu. Turklāt daži no tiem, kuri startē, nemaz negrasās kļūt par eiroparlamentāriešiem.
"No sociālistu saraksta kandidē visnotaļ zināms politiķis. Tas ir Pols Maņjets. Pirms vairākiem mēnešiem, kad viņš vēl bija Valonijas reģiona premjers, viņš aktīvi cīnījās pret brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu. Bet lai arī viņš ir kandidāts, viņš jau ir paziņojis, ka negrasās būt par Eiropas Parlamenta deputātu. Pēc vēlēšanām viņš atgriezīsies Šarleruā pilsētā un turpinās būt par tās mēru," teica Arions.
Žurnālists Arions sacīja, ka Maņjets nebūt nav pirmais beļģu politiķis, kurš kandidē tikai kā reklāmas seja savai partijai.
"Jā, Beļģijā tas nav retums. Turklāt tas neskar tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Cilvēki mēdz kandidēt vienā līmenī, bet jau laikus ir zināms, ka viņi tiks nozīmēti kādā citā varas līmenī, jo Beļģijā pastāv vairāki varas līmeņi. Es nedomāju, ka tas palīdz vēlētājiem. Un arī tas, ka viens no pazīstamākajiem kandidātiem negrasās strādāt Eiropas Parlamentā, lai arī piedalās vēlēšanās, nebūt neveicina iedzīvotāju izpratni par Eiropas vēlēšanām," uzskata Arions.
Līdzšinējā ES komisāre no Beļģijas Marianna Teisena, kura atbild par sociālajiem jautājumiem un nodarbinātību, ir paziņojusi, ka grasās pamest politiku pēc šīs Eiropas Komisijas termiņa beigām.
