Beļģijā atkal strupceļš valdības veidošanā

Beļģijā jau gandrīz septiņus mēnešus valda pagaidu valdība. Vasarā parlamenta vēlēšanās uzvarējušās flāmu un valoņu partijas joprojām nespēj vienoties par jaunās valdības izveidi. Pirms pāris dienām flāmu nacionālisti noraidīja koalīcijas izveides priekšlikumu, bet tagad rokas nolaidis arī partiju sarunu vidutājs. Viņa paziņojums par attiekšanos no sarežģītā uzdevuma devis vēl vienu triecienu trauslajām sarunām un arvien vairāk šķiet, ka valdības krīzi spēs atrisināt vien jaunas vēlēšanas.
*
208 dienas - tik ilgi kopš vasarā notikušajām vēlēšanām Beļģija pavadījusi bez jaunas valdības. Septiņas ievēlētās partijas joprojām nav spējušas vienoties par jebkādas darboties spējīgas koalīcijas izveidi. Šī gada sākumā vēl bija cerības, ka politiskais strupceļš beidzot tiks atrisināts. Partijām uz galda tika likts sarunu vidutāja Johana Fandes Lanotes izstrādātais dokuments par kompromisa panākšanu. Taču cerības tika sagrautas, kad vēlēšanās visvairāk balsis ieguvusī nacionālistu partija "Jaunā Flāmu alianse" priekšlikumu noraidīja, jo viņiem esot virkne iebildumu pret tajā piedāvātajām konstitucionālajām reformām. Sarežģījumi slēpjas faktā, ka Beļģija faktiski sadalīta divās daļās- starp franciski runājošajiem valoņiem un holandiešu valodā runājošajiem flāmiem. Tomēr galvenais nesaskaņu cēlonis ir nevis valoda, bet gan nauda. Flāmu nacionālisti pieprasa viņu apdzīvoto reģionu autonomijas paplašināšanu un plašākas pilnvaras nodokļu iekasēšanā. Tikmēr valoņi vēlas, lai vairāk finanšu tiku piešķirtas reģionam ap valsts galvaspilsētu- Briseli.
Jau tā drūmās perspektīvas vakar pasliktināja partiju sarunu vidutāja Johana Lanotes paziņojums, ka viņš atsakās no šī uzdevuma. Viņš norādīja, ka var izstrādāt priekšlikumus, tomēr partijas nevar piespiest vienoties.
Lanote- - Ir kāda sena angļu paruna, kas vēsta- "Jūs varat zirgu aizvest līdz ūdenim, taču jūs nevarat piespiest to dzert." Tā, lūk, varētu rezumēt katra sarunu vidutāja iespēju robežas.
Lanote paziņoja, ka kādu dienu politiskajiem līderiem tomēr jāpanāk kompromiss, lai nekaitētu valsts labklājībai. Kamēr jaunās valdības aprises vēl nav saredzamas, par kārtību valstī joprojām rūpējas pagaidu valdība. Tomēr tās rīcības brīvība ir ierobežota un tā nevar īstenot taupības pasākumus, kas nomierinātu investorus. Valsts parāds sasniedzis gandrīz 100% procentus no IKP un tas ir trešais lielākais Eiropas Savienībā. Aģentūras draudējušas samazināt Beļģijas kredītreitingu, un valstij draud finansiālas problēmas, ja jaunā valdība netiks izveidota jau drīzumā. Valdības krīzei turpinoties, arvien skaļāki kļūst aicinājumi rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas, kas galu galā varētu būt vienīgais risinājums.