ĪSUMĀ:
- Ceturtdien Beirutā iedzīvotāji protestēja pret nolaidību un korupciju.
- Iedzīvotāji vaino eliti par milzīgo sprādzienu ostā.
- Policija izmantoja asaru gāzi, lai izkliedētu protestētājus.
- Pēc sprādziena aizturētas vairākas ostas amatpersonas.
- Ostas vadība gadiem esot aicinājusi varas iestādes aizvākt amonija nitrāta kravu.
- Varas iestādes uz ostas aicinājumu neesot reaģējušas.
- Libānu apmeklēja arī Makrons, aicināja eliti vienoties par jaunu politisko paktu.
Tādēļ daudzi protestētāji ceturtdien, 6.augustā, vakarā ir iznākuši ielās, lai paustu savu neapmierinātību ar to, kā tiek pārvaldīta viņu valsts. Arī palīdzība cietušajiem tiekot sniegta pārāk lēni vai nemaz.
Protesti notika ielā, kas ved uz parlamentu. Demonstranti aizdedzināja ugunskuru, nodarīja postījumus vairākiem veikaliem un meta policistiem ar akmeņiem. Drošības spēki atbildēja ar asaru gāzi. Vairāki protestētāji sadursmēs guva ievainojumus.
Aktīvisti aicinājuši cilvēkus pulcēties uz plašu demonstrāciju pret valdību nedēļas nogalē.
Saistībā ar sprādzienu ir aizturētas vairākas ostas amatpersonas.
Tomēr ostas vadība apgalvo, ka viņi gadiem ir aicinājuši varas iestādes aizvākt bīstamo amonija nitrāta kravu no noliktavas, bet nekāda rīcība nav sekojusi.
Tādēļ daudzi iedzīvotāji uzskata, ka atbildība par notikušo gulstas ne tikai uz ostas amatpersonu pleciem.
Par nepieciešamību veikt nopietnas reformas runāja arī Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš Beirūtā ieradās trešdien no rīta un pēc īsas tikšanās ar Libānas valsts galvu Mišelu Aunu devās apskatīt postījumus, ko radīja sprādziens.
Acīmredzot, baidoties no iedzīvotāju reakcijas, Libānas prezidents nebrauca Makronam līdz.
Žurnālisti, kuri pavadīja Makronu šajā braucienā, ziņoja, ka vairāki sastaptie iedzīvotāji aicināja Francijas prezidentu pārņemt kontroli pār valsti, jo tas esot vienīgais glābiņš.
Vēlāk Francijas prezidents paziņoja, ka Libānas valdošajai elitei līdz septembrim jāvienojas par jaunu politisko paktu. Citādi starptautiskā sabiedrība varētu nebūt gatava aizdot naudu ekonomikas atkopšanās pasākumiem.
Arī Francija humāno palīdzību iedzīvotājiem gatavojas nogādāt ar nevalstisko organizāciju starpniecību, apejot valdību.
“Mūsu prioritāte ir sniegt humāno palīdzību iedzīvotājiem. Bez jebkādiem nosacījumiem. Tomēr, ja reformas netiks īstenotas, Libāna turpinās grimt,” brīdināja Makrons.
Libānā dzīvo arī aptuveni miljons bēgļu no Sīrijas, jo abām valstīm ir kopīga robeža.
Tas ir augstākais bēgļu īpatsvars pret iedzīvotāju skaitu pasaulē. Tomēr diez vai šie cilvēki tagad varētu mēģināt masveidā nokļūt Eiropā. Kā izdevumam „Politico” norāda Migrācijas politikas institūta analītiķe Kamila Le Koza, vairums bēgļu un patvēruma meklētāju nemaz nevar atļauties samaksāt par braucienu uz kādu no Eiropas valstīm.
Ievainoto skaits Beirūtas ostas sprādzienā jau pārsniedz 5000 cilvēku. Savukārt bojā gājuši ir vismaz 137 cilvēki. Ir zināms, ka starp mirušajiem ir arī vairāki eiropieši. Tostarp viens franču arhitekts un viena vācu diplomāte, kura gāja bojā savā dzīvoklī.
Sprādziens ir nodarījis Beirūtai lielākus postījumus nekā pilsoņu karš, kas norisinājās no 1975. līdz 1990. gadam.
