Vairākās vietās turpinās kaujas, tostarp Krievijas spēku uzlidojumi un apšaudes, kā rezultātā bojā iet civiliedzīvotāji. Tikmēr pirmdien beidzot sākusies mierīgo iedzīvotāju evakuācija no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles pilsētas, kur Krievijas karaspēks apšaudēs nogalinājis vairāk nekā 2100 iedzīvotājus. Savukārt ceturtā sarunu kārta starp Ukrainu un Krieviju noslēgusies bez progresa un sarunas atsāksies otrdien.
Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Ukrainas armija pirmdien devusi iznīcinošus triecienus Krievijas okupācijas spēku aizmugures infrastruktūrai – karalauka bāzēm un noliktavām –, lai tādējādi apgrūtinātu ienaidnieka vienību apgādi.
Pretinieka uzbrukuma mēģinājumi nevienā no virzieniem nav devuši vērā ņemamus panākumus, un okupantu galvenie pūliņi tika veltīti ieņemto pozīciju noturēšanai.
Krievija iznīcina civilo infrastruktūru
Joprojām tiek konstatēti iebrucēju mēģinājumi izmantot civilās infrastruktūras objektus, arī baznīcas, uguns punktu ierīkošanai un kara tehnikas izvietošanai. Tāpat joprojām notiek Krievijas spēku uzlidojumi un apšaudes dažādās valsts vietās un dažādiem objektiem. Piemēram, Krievijas aviācijas uzlidojumā Harkivā pirmdien sagrauta četrstāvu ēka.
Bet galvaspilsētā Kijivā Krievijas karaspēka raidīts šāviņš trāpījis daudzstāvu dzīvojamajā ēkā, nogalinot vismaz divus cilvēkus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis – ja NATO nenoteiks lidojumu aizlieguma zonu Ukrainas gaisa telpā, Krievijas raķetes kritīs alianses dalībvalstu teritorijā. Viņš arī sacījis, ka Ukrainas bruņotie spēki turas drosmīgi un nodara ienaidniekam lielus zaudējumus.
“Bruņotie spēki turas drosmīgi un radoši. Mēs nodarām ienaidniekam tādus zaudējumus, ka viņš vairs nezina, kur citur meklēt rezerves. Kur vēl meklēt palīdzību.
Bet mums nav tiesību atpūsties. Krievija ir gatavojusies karam gadu desmitiem. Viņi ir uzkrājuši ievērojamu militāro resursu ļaunuma labad, lai iekarotu savus kaimiņus. Un lai iznīcinātu Ukrainu. Iznīcinātu Eiropu tādu, kādu mēs to pazīstam, kādu mēs to novērtējam.”
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs paziņojis, ka Ukrainas robežas tuvumā Krievijas Rostovas apgabalā un Baltkrievijas Gomeļas apgabalā izveidotas nometnes no Sīrijas ievesto algotņu izvietošanai un sagatavošanai.
Tikmēr Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka Krievijas spēki varētu pārņemt savā kontrolē lielās apdzīvotās vietas Ukrainā. Kā žurnālistiem sacījis Peskovs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli atturēties no tūlītēja uzbrukuma lielām pilsētām, jo mierīgo iedzīvotāju zaudējumi būtu lieli.
Ukraiņi protestē pret okupantiem
Pirmdien tika ziņots par desmit humāno koridoru atvēršanu, un beidzot sākusies mierīgo iedzīvotāju evakuācija no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles pilsētas, kur Krievijas karaspēks apšaudēs nogalinājis vairāk nekā 2100 iedzīvotāju. Savukārt Krievijas spēkiem joprojām nesekmējas ieņemt pilsētu.
Joprojām turpinās uz laiku ieņemto apdzīvoto vietu iedzīvotāju protesti. Vairāki simti Hersonas apgabala Bilozerkas ciemata iedzīvotāji šodien izgājuši demonstrācijā pret Krievijas okupāciju. Protestētājus, kas pulcējušies ar Ukrainas karogiem, krievu spēki centās aizbaidīt, raidot gaisā šāvienus, taču sanākušie neizklīda.
Turpinās protesti arī citviet, piemēram, Melitopolē, kur pilsētnieki pieprasa nolaupītā mēra atbrīvošanu. Bet Ukrainas nacionālais atomenerģijas uzņēmums "Enerhoatom" paziņojis, ka Zaporižjas atomelektrostaciju sagrābušie Krievijas karavīri pie stacijas pirmā energobloka pirmdien uzspridzinājuši daļu nesprāgušās munīcijas. Stacijas teritorijā palicis daudz nesprāgušu mīnu.
Ir ziņas, ka Krievijas spēki atkal ir pārrāvuši elektroenerģijas piegādi Čornobiļas atomelektrostacijai, kuru izdevās atjauno svētdien. Jau iepriekš Baltkrievija bija paziņojusi, ka iesūtīs savus speciālistus un nodrošinās elektrības piegādi no Baltkrievijas. Bet Ukrainas prezidenta kanceleja paudusi bažas, ka Krievijas puse var izraisīt provokācijas AES.
Maskava cer uz Ķīnas atbalstu
Pirmdien attālināti norisinājās ceturtais sarunu raunds starp Ukrainu un Krieviju, no kura gan nekāds būtisks pagrieziens netika sagaidīts. Ukraina sarunās pieprasīja tūlītēju uguns pārtraukšanu un Krievijas karaspēka izvešanu. Ceturtā sarunu kārta noslēdzās bez progresa, paņemta tehniskā pauze, un sarunas atsāksies otrdien.
Vairāki ASV mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka Krievija lūgusi Ķīnai militāra aprīkojuma un ekonomisku atbalstu saistībā ar karu Ukrainā.
Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs Lidzjans Džao apsūdzējis Vašingtonu dezinformācijas izplatīšanā ļaunprātīgos nodomos. Bet Kremlis noliedzis, ka Krievija būtu lūgusi palīdzību Ķīnai, paziņojot, ka Krievijai pietiek resursu patstāvīgi turpināt karu Ukrainā.
Jāpiebilst, ka ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans pirmdien Romā tiekas ar Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja locekli Janu Dzječi, "lai pārrunātu centienus pārvaldīt konkurenci starp abām mūsu valstīm un apspriestu Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz reģionālo un globālo drošību".
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
