Latvijas Radio skaidro, kā Grībauskaite ietekmējusi Baltijas valstis, kā attīstījusies viņas politika, kādi ir līderes nākotnes plāni un ko par viņu domā paši lietuvieši.
ĪSUMĀ:
- Nemainīgi populārākā Lietuvas politiķe;
- Partijas un politiķi Grībauskaiti cienīja un nedaudz baidījās;
- Prezidentes ārpolitka mainījās no ieklausīšanās kaimiņos līdz domām par Eiropas likteni;
- Ar Igauniju pieklājīga iecietība, ar Latviju - pragmatika un labvēlība;
- Pēc pilnvaru termiņa beigšanās pa dārzu nerušināsies;
- Prezidenta amatā Grībauskaite noilgojusies pēc ikdienišķām lietām, piemēram, automašīnas vadīšanas.
Grībauskaite baudījusi lielu tautas atbalstu
Kopš stāšanās amatā 2009. gadā, patlaban 63 gadus vecā Grībauskaite gandrīz nemainīgi bijusi Lietuvā populārākā politiķe. Pirmajos gados viņu pozitīvi vērtēja aptuveni 80% iedzīvotāju, bet pēdējos gados – 60%. Zināms lūzuma punkts bija 2012. gads, kad pēc Seima vēlēšanām partijas veidoja jauno valdību. Lietuvas prezidentam ir pilnvaras noraidīt virzītos ministru kandidātus, un toreiz Grībauskaite šīs iespējas izmantoja.
"Viņa toreiz diezgan apņēmīgi iesaistījās jaunās valdības veidošanā, aktīvi pauda viedokļus. Un izskatās, ka cilvēkiem šeit ne pārāk patika viņas skarbums. Īpaši, kad viņa nolēma eksaminēt, pārbaudīt ministru amata kandidātu angļu valodas zināšanas. Tas cilvēkiem nepatika. Tas šķita kā pazemošana. Tomēr ne visi cilvēki Lietuvā prot angļu valodu," stāsta sociologs Vlads Gaidis.
2009. gada prezidenta vēlēšanās Grībauskaite uzvarēja uzreiz pirmajā kārtā, kas ir rets gadījums Lietuvā, un ieguva 69% balsu. Kļuva par pirmo Lietuvas prezidentu – sievieti. Pirms tam bija Eiropas komisāre finanšu un budžeta jautājumos. Iepriekš Grībauskaite strādājusi diplomātiskajā dienestā un bijusi finanšu ministre. Šī pieredze daudziem šķita pievilcīga finanšu krīzes laikā. Lietuvieši augstu vērtē, ka prezidents ir neatkarīga politiskā figūra, bet Lietuvā tobrīd arī trūka spilgtu politiķu.
"Viņa atbrauca no Briseles. Ar savu skaļo viedokli par to, kas ir kas. Kas labi un kas slikti strādā. Ko vajag darīt. Tas cilvēkus iepriecināja un patīkami pārsteidza, ka ir šāds stingrs, saprotams un atklāts cilvēks," skaidro Gaidis.
Neprecējusies. Bez bērniem. Melnā josta karatē. Stingra un prasīga – tādu tēlu veidojusi Grībauskaite. "Viņu neuzskata par personu, kas vispirms klausīsies un tad mēģinās būt par vidutāju starp dažādu uzskatu grupām, lai atrastu vienprātību. Viņu uzskata par kādu, kurai ir ļoti stingri viedokļi, un viņu nav viegli pārliecināt mainīt savu viedokli," atzīst Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks. Lietuvas prezidentam ir lielāka teikšana aizsardzībā un ārpolitikā – tieši Grībauskaite pārstāv Lietuvu Eiropas samitos, kamēr Latviju un Igauniju – premjeri.
Gaidis norāda, ka tomēr arī iekšpolitiski ir savas ietekmes sviras. Lietuvā prezidentu tomēr ievēl tauta. Viņai arī, piemēram, ir tiesības bloķēt likumus. "Šo iespēju viņa aktīvi izmantoja. Tādēļ partijas un politiķi viņu cienīja un nedaudz varbūt pat baidījās. Jo viņa vienmēr varēja pateikt „nē”, un viņa šo iespēju arī izmantoja," norāda Gaidis.
Ārpolitikā vispirms ieklausījās Lietuvas kaimiņos, bet pēc tam izgāja plašākos ūdeņos
Kāda tad bijusi Grībauskaites ārpolitika? "Kā Lietuvas iedzīvotājs - kā es jūtos un kā atceros, man tomēr šķiet, ka pirms desmit gadiem viņa vairāk ieklausījās Lietuvas kaimiņos – ka vajag saskaņot, ka vajag kaut ko kopā darīt ar Latviju, Igauniju, Poliju. Tagad ir sajūta, ka viņa izgājusi plašākos ūdeņos. Viņas retorikā vairāk dzirdams par ASV, Eiropas Savienību, par Eiropas likteni un tamlīdzīgi. Ka viņa ir augstāka ģeopolitiskā līmeņa spēlētāja. Šķiet, viņa tagad mazāk piemin savus kaimiņus, mazāk par to domā. Tāds man iespaids radies. Bet tā ir – katrs jaunievēlētais prezidents sāk tieši ar lielākas uzmanības pievēršanu kaimiņiem," pauž Gaidis.
Arī jaunievēlētais prezidents Nausēda norādījis, ka uzsvaru liks uz Baltijas sadarbību, arī nebūs tik ass kritikā pret Krieviju. Grībauskaites politika gadu gaitā mainījās. Kad viņa stājās amatā, bija diezgan negatīvi noskaņota pret ASV, centās vairāk stiprināt sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, kā Vāciju un Franciju. Tagad noslēdz prezidentūru kā stingra transatlantisko attiecību un ASV atbalstītāja. Arī – kad kļuva prezidente, nevēlējās likt uzsvaru uz attiecībām ar tādām valstīm kā Gruzija un Ukraina, tagad ir viena no ciešākajām to atbalstītājām, atzīst Vilpišausks.
"Interesantākais viņas divu termiņu prezidentūrā ir, kā pēc sākotnējiem mēģinājumiem īstenot citādu politiku nekā viņas priekštecis Valds Adamkus, viņa galu galā atgriezās pie tām pašām prioritātēm. Īpaši atbalstā Austrumu partnerības valstīm. Tas liecina par to, cik maz telpas iespējai mainīt mūsu valsts ārpolitiku ir ikvienam, kuru ievēl par Lietuvas prezidentu. Tas tā ir mūsu ģeopolitiskās situācijas dēļ un tādēļ, ka mums ir tāds kaimiņš kā Krievija," saka Vilpišausks.
Bet kā Grībauskaiti vērtē Igaunijā? Tallinā Lennarta Meri konferencē Latvijas Radio tikās ar Tomasu Jermalaviču - lietuvieti, kas jau gandrīz 20 gadus dzīvo Igaunijā. Tur viņš ir pētnieks Starptautiskajā Aizsardzības un drošības centrā. Jermalavičs Grībausakaites darbību kopumā vērtē pozitīvi, tomēr ir arī atsevišķi "bet”:
"Ir savā ziņā daži negatīvi aspekti, kurus izjūt šeit Igaunijā. Proti, ka viņa dažkārt ir nedaudz pārāk stingra un nelokāma savā retorikā pret Krieviju. Tas Lietuvu mazliet iespiež stūrī, ja runājam par NATO aizsardzības un dialoga stratēģiju. Lietuvai nav nekāda dialoga ar Krieviju, un tā nevar uzsākt dialogu, ņemot vērā prezidentes ļoti negatīvo nostāju. Atšķirību tagad var redzēt pēc tam, kad Igaunijas prezidente aizbrauca uz Maskavu, tikās ar Putinu, viņiem bija diskusija. Tas neko daudz nemaina attiecībās starp NATO, Eiropas Savienību, Igauniju un Krieviju. Tomēr zināmas sarunas notiek. Ar prezidenti Grībauskaiti nav bijis iespējams,” vērtē Jermalavičs.
Bet kā ar Grībauskaiti sastrādājās Igaunijas prezidenti – Tomass Henrdiks Ilvess, pēc tam Kersti Kaljulaida? "No saviem iespaidiem varu secināt, ka starp Grībauskaiti un Ilvesu nebija nekādas attiecību ķīmijas. Tā bija sava veida pieklājīga iecietība vienam pret otru, bet droši vien ne liela un sirsnīga draudzība. Tagad ar Kaljulaidu ir citādi. Droši vien savu lomu spēlē arī dzimuma faktors, bet arī fakts, ka Kaljulaidai kā Igaunijas prezidentei ir ļoti citāds stils. Bet tagad, kad būs jauns prezidents gan Lietuvā, gan Latvijā, prezidente Kaljulaida būs, tā teikt, no visiem trim vienīgā veterāne. Arī tas veidos jaunu dinamiku," tā Jermalavičs.
Grībauskaites laikā Latvijai bijuši trīs prezidenti – Valdis Zatlers, Andris Bērziņš, Raimonds Vējonis. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns norāda, ka Grībauskaite attiecībā pret Latviju bijusi pragmatiska un labvēlīga. "Protams, ir bijušas situācijas, kad viņa ir gājusi individuālāku ceļu. Bet Baltijas vienotība, šķiet, viņai ir bijusi pietiekami būtiska. Grībauskaite, vidēji mērot, ir bijusi augšgalā. Protams, arī pietiekami harismātiskais Igaunijas prezidents Tomass Hednriks Ilvess spēja turēt līdzi un noteiktās jomās, iespējams, bija arī centrālāks. Bet Grībauskaitei, pirmkārt, bijusi liela loma ārpolitikā. Lietuva ir pusprezidentāla valsts atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, kas ir parlamentāras republikas.
Ārpolitikā Lietuvas asā retorika pret Krieviju ir palīdzējusi cīnīties par sabiedroto karaspēka izvietošanu šeit Baltijā," uzskata Andžāns.
Izvairīga par saviem nākotnes plāniem
Kādi ir Grībauskaites nākotnes plāni? Viņa to komentējusi izvairīgi. Tagad tiek spriests par vadošajiem amatiem Eiropas Savienības institūcijās. Izskanējis arī Lietuvas prezidentes vārds, norāda Andžāns. "Eiropas Savienības ietvaros tiek meklēts ģeogrāfiskais, ideoloģiskais līdzsvars, kur vienā katlā tiek likts Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas, Eiropadomes un arī Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amats. Grībauskaites vārds izskan – gan saistībā ar Komisiju, bet vairāk ar Eiropadomi. Es neteiktu, ka viņas izredzes ir zemas, un noteikti liela loma būs apstākļu sakritībai," teicis Andžāns.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks: "Viņa droši vien apsver vairākas iespējas. Tostarp darbu Eiropas Savienības institūcijās, bet tā būs ļoti sarežģīta puzle. Viņai ir iespējas, bet bez garantijas. Ja tā nebūs Eiropas Savienība, viņa varētu padomāt par citām starptautiskām institūcijām. Viņa arī varētu vienkārši palikt Lietuvā kā sava veido procesu vērotāja, kā bijušais prezidents Adamkus. Bet es domāju, ka viņa ir pārāk jauna, lai aizietu no aktīvas politiskās dzīves. Tādēļ domāju, ņemot vērā viņas pieredzi, es prognozētu kādu starptautisko organizāciju. Bet viņai ir iespējas tikai tādās institūcijās, kuru dalībvalsts nav Krievija."
Savukārt sociologs Gaidis uzsver, ka Grībauskaite nebūs tas cilvēks, kurš veltīs vairāk laika sev un rušināsies dārziņā. "Viņa grib cīnīties, kaut ko darīt, realizēt sevi," tā Gaidis.
Latvijas Radio Viļņā tiekas ar Donātu Ulvidu, pazīstamu un atzītu lietuviešu režisoru. Viņš ir autors filmai "Valsts noslēpums" ("Valstybės paslaptis"), kas stāsta gan par Grībauskaites prezidentes darbu, gan arī cenšas parādīt viņas personīgo pusi. Pēc pirmizrādes kinoteātros aprīlī tā kļuva par trešo apmeklētāko lietuviešu filmu kopš neatkarības atjaunošanos dokumentālajā žanrā – gandrīz 40 tūkstoši skatītāju, bet otrā pēc kases ieņēmumiem.
Grībauskaites vienkāršā puse
Ulvidam ideja par Grībauskaites filmu radās pēc filmas noskatīšanās par bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas komandas darbu viņa prezidentūras pēdējā gadā "The Final Year”. "Un man šī dokumentālā filma ļoti patika. Sapratu, ka dokumentālajā kino nepieciešams spēcīgs tēls," norāda Ulvids. Pamazām uzrunāja paziņas prezidentes pilī, un beigās interese bija no abām pusēm. Filmēšanas ar prezidenti varēja sākties. Lietuvas kinoteātros filmu sāka izrādīt aprīlī. Dažas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām maijā. Šī iemesla dēļ viņš pat apsūdzēts par propagandu:
"Tas nav noslēpums. Daudzi kritiķi saka – kā es tā atļāvos kinoteātros palaist filmu tieši pirms vēlēšanām? Bet es kā mākslinieks brīvā valstī varu darīt, kā gribu. Un šī bija mana ideja, un gribēju publicēt filmu tad, kad tā ir vajadzīga. Tad, kad cilvēki no šī kino var sev paņemt kaut ko, pirms izdarīt izvēli. Es neaģitēju ne par vienu nākamo prezidentu. Es vienkārši gribēju būt aktuāls. Filmas veidoju tā, lai atnāktu vairāk cilvēku. Tas ir mans darbs," saka Ulvids.
Režisors stāsta, ka filmas mērķis bija arī parādīt Grībauskaites personības vienkāršo pusi, ne tikai viņas tēlu kā stingru prezidenti: "Viņa ir tāda pati kā mēs. Viņa atceras savus pirmos džinsus, atceras, kā jātaupa nauda. Viņa stāsta, kā viņai patīk vadīt automašīnu, kā viņa pēc tā ir noilgojusies, jo desmit gadus nav sēdējusi pie stūres. Es viņai palūdzu pabraukt ar mašīnu. Visi miesassargi bija šokā, ka nē, viņa tā nevar. Tad viņai pateicu – "paklausieties, prezidente, jūs vadāt mūsu valsti, nu tad varbūt variet pusstundu pabraukt pie sava auto stūres?” Un viņa tad saka: "Jā! Darām tā! Es braukšu!". Tad tu saproti, ka dvēsele, ka cilvēks ir jauneklīgs. Viņa saviem miesassargiem teica – "tātad, puiši. Viens auto pa priekšu, otrs aizmugurē, bet es vadīšu mašīnu." Iesēdās savā bruņu limuzīnā, noskaidroja, kur kādas pogas, un braucām".
No lietām, kas Donātam Ulvidam vairāk iespiedušās atmiņā no filmēšanas, viņš izceļ Grībauskaites teikto par nelielām valstīm, tādām kā Baltijas valstis. "Ja mēs uzvedīsimies kā mazas valstis, tad mēs arī paliksim mazas valstis. Ja mēs apzināsimies, ka neesam mazas valstis, ja būsim redzami, ja nebaidīsimies pacelt roku starptautiskajos samitos, ja mēs runāsim skaļi – mēs nebūsim maza valsts. Ģeogrāfiskais izmērs neko nenozīmē. Viņa teica, ka mums nevajag uzvesties kā mazām valstīm. Mums ir jāsajūt, ka esam lieli," tā Grībauskaite.
Grībauskaite savas prezidentūras laikā bija redzamākā no Baltijas valstu galvām – gan lielāku pilnvaru dēļ ārpolitikā, bet pilnīgi noteikti personības dēļ. Laiks rādīs, kur viņas tālākais ceļš. Pilnvaras noliks nākammēnes. 12. jūlijā par jauno Lietuvas prezidentu kļūs Gitans Nausēda – tikai dažas dienas pēc tam, kad Latvijas valsts galvas zvērestu būs nodevis Egils Levits. Baltijas valstu prezidentu ķīmijā būs jauna dinamika.
