Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Zelenskis prasa ANO izveidot speciālu tribunālu Krievijai

Garas Krievijas pilsoņu rindas uz daudzu valstu robežām

Bēgot no mobilizācijas, daudzi izceļo no Krievijas

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju Krievijas pilsoņi masveidā pamet valsti, veidojot garas rindas uz vairāku kaimiņvalstu robežām. Somija, Turcija, Mongolija, Kazahstāna un vēl citas ir valstis, kur tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju tagad meklē glābiņu.

Arī Armēnija un Serbija trešdien piedzīvojušas ievērojamu migrācijas vilni no Krievijas.

Liels skaits Krievijas pilsoņu steidzās rezervēt vienvirziena biļetes prom no valsts, kamēr vēl tas iespējams.

Lidojumi ātri piepildījās, un biļešu cenas uz atlikušajiem reisiem strauji pieauga, ko, acīmredzot, izraisīja bažas, ka drīzumā varētu slēgt Krievijas robežas vai pat tiktu izsludināta vispārēja mobilizācija, kuras dēļ daudzi tiktu nosūtīti uz frontes pirmajām līnijām.

Drīz pēc tam, kad Putins izsludināja mobilizāciju, ātri tika izpārdotas visas vienvirziena biļetes no Krievijas uz Turciju, kā arī uz Almati Kazahstānā un Dubaiju AAE.

Septiņpadsmitgdīgais Nikolajs ar ģimeni ieradies Erevānā, Armēnijā. "Jā, šis ir neplānots lidojums. Man ir septiņpadsmit gadu, un es vēl neesmu saņēmis pavēsti, bet es studēju tiešsaistē, un tas varētu radīt zināmas diskusijas par manis iesaukšanu agrāk, tāpēc mēs nolēmām doties prom."

Krievijas pilsoņiem nav vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Serbijā, kas ir vienīgā Eiropas valsts, kas nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā.

Krievija ir piedzīvojusi ievērojamu pilsoņu izceļošanu kopš Putina pavēles savam karaspēkam iebrukt Ukrainā pirms gandrīz septiņiem mēnešiem.

Gruzijā, kas kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir uzņēmusi jau teju 140 000 Krievijas pilsoņu, arvien skaļāk izskan balsis, kas pieprasa slēgt robežas, ieviest vīzas un tādējādi apturēt Krievijas pilsoņu nemitīgo plūsmu.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. 

Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.

Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt