Bulgārija, kā arī Itālija un Grieķija, ir starp tām Eiropas valstīm, kuras bēgļu krīze skārusi vissmagāk - Itālijā no gada sākuma ieradušies 116 tūkstoši bēgļu, Grieķijā – 22 tūkstoši, Bulgārijā - gandrīz četri tūkstoši.
Pēc Bulgārijas Valsts bēgļu aģentūras informācijas, nelegālo imigrantu skaits pēdējo mēnešu laikā turpina augt – salīdzinot ar jūniju, septembrī to bija divreiz vairāk.
Kontrabandistu pakalpojumi par robežas šķērsošanu ir no vislētākajiem reģionā un nepārsniedz 1200 eiro. Tā kā daudziem arī tas ir par dārgu, bieži patvēruma meklētāji vienkārši tiek pamesti pusceļā – bez līdzekļiem un dokumentiem.
Nometnēs pagaidām ir brīvas vietas, taču, ja bēgļu skaits strauji pieaugs, tās ātri aizpildīsies.
ANO pārstāvis Bulgārijā augstā komisāra bēgļu jautājumos Boriss Češirkovs uzskata, ka daudz ir paveikts: ir palielināta nometņu kapacitāte, uzlaboti dzīves apstākļi, dubultojies Valsts bēgļu aģentūras darbinieku skaits, kas ļauj paātrināt dokumentu apstrādi. Gada laikā izdotas 7500 bēgļa statusa apliecības, kas ir sava veida rekords.
Taču situācija Sīrijā un Irākā paliek sarežģīta. “Nupat bijām liecinieki tam, kā pāris dienu laikā Turcijā ieradās vairāk nekā 130 tūkstoši sīriešu, galvenokārt kurdi, tā kā sabiedrībā nepieciešams turpināt diskusiju par bēgļu tiesībām, kā arī papildus uzņemšanas iespējām,” norādīja Češirkovs.
Lielākā daļa no sīriešiem, kas pagājušā gadā ieguva bēgļa statusu, ir atstājuši Bulgāriju, kas parasti tiek uztverta kā tranzītvalsts, pirms doties tālāk uz Ziemeļrietumiem. Tiem, kam neizdodas iegūt legālus dokumentus, gan bieži nākas atgriezties – par spīti Briseles aicinājumiem uz solidaritāti un sapratni, daudzas Eiropas valstis, piemēram, Zviedrija, Vācija un pat Rumānija, turpina sūtīt bēgļus atpakaļ uz Bulgāriju.
Vietējos masu medijos izvērstā kampaņa rada ilūziju, ka galvenais uzdevums ir noturēt imigrantus ārpus valsts robežām. Tika uzcelta 30 km gara dzeloņdrāšu siena uz robežas ar Turciju, kas izmaksāja 3,5 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta, tomēr arī tā nedod simtprocentīgu drošības garantiju.
Šogad starp bēgļiem ir daudz jaunu vīriešu vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kas bēg no piespiedu mobilizācijas vienā vai otrā no karojošajām pusēm. Nesen 12 no tiem tika aizturēti par reliģisku propagandu un aizdomām par sakariem ar teroristu organizācijām.
Nav noslēpums, ka “Islāma valsts” rindās cīnās kaujinieki no vairāk nekā 80 dažādām valstīm, tai skaitā arī no Eiropas. Tā pirms pāris mēnešiem Spānijā tika arestēti deviņi ekstrēmisti, starp tiem arī viens bulgārs, kas vervēja jaunus džihādistus. Par to septembra beigās, runājot ANO Ģenerālajā asamblejā, brīdināja arī Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs, un aicināja nepieļaut “Islāma valsts” ideju izplatīšanos Balkānos un bijušajās padomju republikās.
