Pasaules panorāma

ASV importa tarifi - izaicinājums Eiropas Savienībai?

Pasaules panorāma

Intervija ar Cvī Mirkinu

Eiroparlaments prasa uzticību Šengenai

Bēgļu uzņemšanas sistēmas reformas izgāšanās draud ar Šengenas zonas galu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments nosodīja robežkontroles turpināšanu uz Šengenas zonas iekšējām robežām un aicināja stiprināt savstarpēju uzticēšanos tās darbībai. Francija, Vācija, Austrija, Dānija, Zviedrija un Norvēģija turpina robežkontroli, ko ieviesa pirms diviem gadiem, gan lai apturētu bēgļu plūsmu, gan arī lai mazinātu terorisma draudus. Bet tomēr - vai ziņas par Šengenas zonas nāvi nav pārspīlētas?  

Reaģējot uz 2015.gada lielo migrācijas vilni, tika uzcelti jauni žogi un sienas uz ārējām robežām - vairāk nekā 1200 kilometru garumā – par aptuveni 500 miljoniem eiro. Savukārt vairākas valstis ar Eiropas Komisijas atļauju atjaunoja robežkontroli uz iekšējām robežām. Šobrīd tā vēl ir saglabājusies, taču tas nenozīmē, ka, iebraucot, piemēram, no Austrijas Vācijā, visi tiek automātiski pārbaudīti – tas notiek izlases kārtībā.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par “Šengenu briesmās” ir priekšvēlēšanu paziņojums, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”).

“Es šobrīd nu nekādi nevarētu apgalvot, ka Šengenas zonas funkcionēšana ir degradēta. Viss notiek!” uzsver ministrs.

“Tas, ka izņēmuma gadījumā, tur, kur ir zināma informācija par to, ka varētu būt kāda nelegāla cilvēku kustība, migrācijas kustība, notiek papildu pārbaudes, manuprāt, ir normāli,” saka Rinkēvčs.

Taču robežkontroles neatcelšana ir daļa no daudz smagākas diskusijas par to, kādai būt Eiropas patvēruma meklētāju uzņemšanas politikai turpmāk. To, ka jāmaina tā sauktā Dublinas regula, atzīst visi.

“Tiem, kas saka – “Dublina, tāda kā mēs to zinājām, ir mirusi”, ir taisnība. ''Dublina'' ir mirusi. Tāpēc mums ātri jāķeras pie ''Dublinas'' reformas. Bet Eiropas patvēruma meklētāju sistēmas reforma – nav mirusi! Ja vien kāds negribēs to nogalināt. Neviens te to nevēlas darīt,” pauž  Eiropas migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls.

Taču par to, kādai tieši jāizskatās šai apjomīgajai  reformai, kas paredzētu procedūru no brīža, kad patvēruma meklētājs ierodas, līdz brīdim, kad viņiem tiek iedots patvērums vai viņš tiek izsūtīts ārā no Eiropas Savienības (ES), dalībvalsts vidū nav vienprātības jau piekto prezidentūru pēc kārtas.  Un to neizdosies panākt arī līdz jūnija beigās paredzētajai Eiropadomei.

Pašreizējie noteikumi paredz, ka patvēruma meklētājam patvērums jāpieprasa pirmajā valstī, kurā viņš ierodas, un tai, iespējams, jāuzņem bēglis. Itālija, Grieķija šai pieejai pretojas. Tāpēc jāatrisina jautājumi, kur šos patvēruma meklētājus likt. Latvija un citas valstis iebilst obligātajām kvotām.

Dublinas reforma balstīta – kā atsevišķi komentētāji norāda – naivā pieņēmumā, ka ES dalībvalstis respektēs Ženēvas konvenciju par patvēruma meklētājiem un starptautiskās saistības, ko tā uzliek.

“Mēs negrasāmies no Eiropas izveidot cietoksni,” uzsver Avramopuls.

Taču Nīderlandes un Beļģijas pārstāvji ir piedraudējuši – ja Dublinas regulas reforma izgāzīsies, tad gan ir gals arī Šengenas zonai un  būs jāatgriežas pie robežkontrolēm. Un, ja visas valstis nolemtu atjaunot pastāvīgu robežkontroli, 10 gadu laika tiktu radītas 100 - 230 miljardu eiro izmaksas.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 17890
Eiropa ir tikusi galā arī ar lielākām problēmām un tiks galā arī ar šo. Bēgļu konvenciju neviens nav atcēlis un tā ir jāpilda, tiem patvēruma meklētājiem, kuriem pienākas patvērums, tas tiks sniegts un Šengena turpinās funkcionēt.
Anonīms lietotājs 18482
Ja man ir jāizvēlas starp migrantiem un robežām, tad es izvēlos robežas.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti