Pēdējās stundās gaidīšanas noskaņa valda pie Horvātijas un Slovēnijas robežas, kas tagad ir jaunais bēgļu mērķis, kopš Ungārija uzcēlusi žogus un aizbarikādējusi vārtus, liedzot tūkstošiem cilvēku nekontrolēti ienākt valstī. Pārpildītos autobusos simtiem bēgļu Serbijas pusē gaida pārvešanu uz Horvātiju, kamēr Horvātijas pagaidu nometnēs vietas strauji izsīkst, tādēļ Zagreba raidījusi palīgā saucienu Slovēnijai pieņemt pārējos patvēruma lūdzējus, kas būtu vismaz 5000 cilvēku dienā.
Tikai divu miljonu iedzīvotāju lielā Slovēnija, kurai nepietiek resursu un spēka darbam uz robežām, kā arī vietas, kur cilvēkus izmitināt, pavēstījusi, ka dienā var pieņemt maksimums 2500 bēgļu, kas ir tikai puse no Horvātijas lūgtā skaita. „Slovēnija nevar uzņemt neierobežotu cilvēku skaitu bez garantijas, ka viņi spēs ceļot tālāk uz citām valstīm,” sacījis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Boštajns Šefics. Tālāk no Slovēnijas patvēruma lūdzēji dotos uz Austriju, kas tāpat kā Vācija ir daudzu sapņu mērķis, taču Austrija paziņojusi, kad dienā var pieņemt augstākais 1500 cilvēku.
Aculiecinieki ziņo, ka uz Horvātijas robežas ar Slovēniju veidojas cilvēku pūļi, kuri vada aukstas naktis zem klajas debess.
Bēgļi neapmierināti, bijušas sadursmes ar kārtības sargiem. Vairāki tūkstoši jau ir cerībās šķērsot robežu, kamēr tuvākajās dienās prognozē vēl jaunu bēgļu pieplūdumu.
"Vienīgais, ko cilvēki vēlas, ir tikt robežas otrā pusē. Neviens ne mirkli negrib palikt arī Slovēnijā. Mums nevajag naudu, mums nevajag ēdienu, mums nevajag neko – tikai šķērsot robežu. Kāpēc Horvātijas valdība mūs visus te sadzen? Esam samaksājuši tūkstošiem dolāru, lai nokļūtu šeit un stāvētu lietū zem klajām debesīm. Tas ir ārprāts!" saka patvēruma meklētājs no Damaskas Muhameds.
ANO brīdinājusi, ka Ungārijas robežu slēgšana radīs haosu Balkānos. Bēgļi uz šejieni plūst no Turcijas puses pa Grieķijas, Maķedonijas, Serbijas ceļiem tālāk uz Horvātiju.
Tikmēr vietējās amatpersonas taisnojas, ka bēgļu plūsma ir nekontrolējami liela un migranti bieži paši atsakās no palīdzības. "Horvātijas valdība piedāvājusi šiem bēgļiem palikt mūsu uzņemšanas centros līdz brīdim, kad tiks atrisināti jautājumi par viņu statusu, nekāpt ārā no vilcieniem, taču viņi atsakās to darīt. Viņi varēja palikt gan šajos centros, gan arī vilcienos, taču viņi to negrib, viņi grib vienīgi tikt Slovēnijā, lai pēc tam tiktu uz Austriju un Vāciju," skaidroja pašvaldības pārstāvis Matija Posavečs.
ANO joprojām asi kritizē Ungāriju, sakot, ka tā, slēdzot savas robežas, ir pagarinājusi imigrantu ciešanas. Ungārija ziņo, ka robežas slēgšana ar Horvātiju apturējusi imigrantu pieplūdumu un svētdien valstī ieradies tikai 41 cilvēks, kas ir būtisks kritums. Ungāriju kopš gada sākuma bija šķērsojuši vairāk nekā 390 000 cilvēku. Valdības pārstāvis Zoltāns Kovāčs gan sacījis, ka Ungārijas valdība nepārtraukti novēro notiekošo uz Slovēnijas, Horvātijas un Serbijas robežas un ir gatava reaģēt uz jebkuru situāciju, kas varētu attīstīties. Bēgļi, kuri tagad klauvē pie Slovēnijas vārtiem, nāk no Turcijas puses, cauri Grieķijai, Maķedonijai, Serbijai, tālāk uz Horvātiju un tagad Slovēniju.
Svētdien īpašā vizītē Turcijā, kas patlaban ir stratēģiski izšķiroša bēgļu krīzes apturēšanā, ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele. Daudzi komentētāji, īpaši pašā Vācijā, to jau nodēvējuši par kancleres svarīgāko ārvalstu vizīti visā viņa valdīšanas laikā. Turcijā, kur Merkele tikusies ar prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, viņa vēlreiz apstiprinājusi, ka Eiropas Savienība ir gatava ieviest vīzu atvieglojumus un paātrināt Turcijas iestāšanās sarunu gaitu, ja vien Turcija palīdzēs apturēt bēgļu straumes, kas šķērso tās teritoriju Eiropas virzienā un lielākoties cauri Balkāniem vēlas nokļūt Vācijā.
Eiropas Savienība ir apsolījusi Turcijai arī trīs miljardu eiro lielu atbalstu, kuru plāno piešķirt sadalītās daļās vairākos gados. Taču Ankara paudusi neapmierinātību un vēlmi saņemt visu uzreiz, sakot, ka šī summa ir nepieciešama jau tagad.
Pēc vizītes Turcijā Vācijas kanclere sacījusi, ka bēgļu krīze ļāvusi abām pusēm satikties un izrunāt daudzus ciešākas sadarbības jautājumus. Merkele arī atzinusi, ka Eiropas Savienība vēlas, lai bēgļiem būtu radītas iespējas palikt pēc iespējas tuvāk mājām, jo Turcija ir Sīrijas un Irākas kaimiņiene.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Ugunij eļļu vēl pielējis incidents Ķelnes mēra vēlēšanās, kad dienu pirms tam kāds uzbrucējs sadūra neatkarīgo kandidāti Henrieti Rēkeri, jo bijis neapmierināts ar viņas atbalstu patvēruma meklētājiem.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Eiropu līdz šim jau ir sasnieguši vairāk nekā 600 000 imigrantu, kas ir trīsreiz vairāk nekā pērn. Prognozē, ka līdz gada beigām bēgļu skaits varētu pārsniegt miljonu.
Jau ziņots, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.
