Panorāma

Premjere sajauc komisijas

Panorāma

VL-TB/LNNK aicina nepieļaut bēgļu kvotu Latvijā

Gatavojas noraidīt bēgļu kvotas

Bēgļu kvotas: aiz statistikas - cilvēku traģēdijas; Latvija iebilst NA stingrās pozīcijas dēļ

Eiropas Komisija trešdien nāks klajā ar jauniem ierosinājumiem migrācijas politikā, arī par bēgļu sadali starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, piedāvājot ieviest bēgļu kvotas. Aiz sausajiem skaitļiem slēpjas traģiskie cilvēku stāsti. Bet tikmēr Latvijas politiķi nespēj precīzi pamatot, kāpēc Latvija iebilst pret šo patvēruma meklētāju uzņemšanu saskaņā ar ES kvotām.

Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.

Latvija šos cilvēkus uzņemt negrib

Bēgļu kvotu jautājumā attieksme Latvijā drīzāk ir noraidoša. Pirmdien diskusijas par to notika arī koalīcijas padomes sēdē un, pat īsti nezinot šī plāna detaļas, tika nolemts, ka Latvija tam nevar piekrist, un tagad tiek meklēti argumenti - kāpēc.

Premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) norādīja, ka šie argumenti jāsagatavo Iekšlietu ministrijai. Tiesa, iekšlietu ministrs vairās vienpersoniski uzņemties par to atbildību.

“Jāsaprot, ka ir noteiktas procedūras Eiropā, un tā viennozīmīgi pateikt, ka Iekšlietu ministrija tagad izdomās politiskus argumentus, kāpēc nē... Politisks arguments jau faktiski ir tas, ka koalīcija nav gatava uzņemt - tas arī ir tas politiskais arguments,” pauda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).

Kāpēc Latvija nav gatava šos bēgļus uzņemt, politiķi skaidru atbildi nesniedz.

“Mana paša nostāja ir tāda, ka pirmkārt ir jāredz šie kritēriji, ko tad tas nozīmē Latvijai un, kā es jau es esmu teicis,  jebkurā gadījumā  mums būs jādod savs ieguldījums,” sacīja Kozlovskis.

Šis ieguldījums gan varot būt arī citā formā, ne tikai bēgļu uzņemšana. Jau tagad Latvijas robežsargi piedalās robežu uzraudzības pastiprināšanā, Latvija palīdz  arī finansiāli.

Otrdien Latvijas valdība nolēma  iemaksāt 50 000 eiro Apvienoto Nāciju Organizācijas fondā, kas paredzēti Sīrijas bēgļu atbalstam un humānās krīzes risināšanai.

ANO Starptautisks migrācijas organizācijas pārstāvis Latvijā Ilmārs Mežs gan uzsver arī pašu cilvēku uzņemšanas nozīmi un atgādina, ka tie ir cilvēki, kas bēg no kara.

“Ja mēs reducējam visu šo Vidusjūras situāciju uz Latviju, kā tad sanāk? Ja latvieši muktu no kara tā, kā mēs to jau Otrā pasaules kara gados darījuši, tad visai pasaulei ir pienākums mums palīdzēt. Bet ja kādam nepieciešama Latvijas palīdzība, tad nē, mēs par to, par solidaritāti  neko negribam zināt,” politiķu attieksmi komentēja Mežs.  

Tāpat Latvija gribētu Eiropas palīdzību izmitināšanā, ja pēkšņi pie mums būtu liels bēgļu pieplūdums, piemēram, no Austrumiem, norādīja Ilmārs Mežs. Turklāt tas esot mīts, ka kvotu dēļ Latviju pārpludinās bēgļi. Lai arī pagaidām kvotu sadalījums nav zināms, to aprēķināšot pēc katras valsts iedzīvotāju daudzuma, ekonomiskā stāvokļa, bezdarba līmeņa un valstī jau esošo bēgļu skaita.

“Iznāk aptuveni trīs cilvēki gadā Latvijai būtu jāpieņem, ja mēs salīdzinām tās valstis, kas jau ņēma, ar viņu turību, iekšzemes kopprodukta rādītājiem. Nu, ja tas tiek šoreiz dubultots vai trīskāršots, mēs tiekam līdz sešiem vai varbūt 10 cilvēkiem gadā, bet nekādā gadījumā mēs nerunājām ne pa simtiem, un par tūkstošiem nemaz nedomājot. Tas ir ārprāts, ka cilvēki ir iedomājušies, ka te iet runa par tūkstošiem,” sacīja Mežs.

Bēgļi Latvijā

2014. gads:  

pieteikumu skaits 364

alternatīvais statuss 21

bēgļa statuss     3

 

2013. gads:

pieteikumu skaits 185

alternatīvais statuss 22

bēgļa statuss    14

Bēgļu jautājums šķel Eiropu

Arī līdz šim Latvija bēgļus uzņēmusi. Pērn  patvērumu Latvijai lūdza 364 cilvēki.  

Nacionālā apvienība: No cik smilšu graudiem sākas kaudze?

Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Imants Parādnieks  LTV “Panorāmai” atzina, ka koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā NA nostāju. “Patīkami, ka saņēmām koalīcijas partiju atbalstu,” atzina Parādnieks.

Viņš atgādināja, ka Latviju, tāpat kā Igauniju, ļoti smagi skārusi padomju okupācija.

 “Latvijā joprojām ir 260 000 nepilsoņi, faktiski imigranti”, un kamēr nav novērstas šīs okupācijas sekas, “mēs varētu padalīties ar citiem ar šādām kvotām”, klāstīja Parādnieks.

Viņš uzsvēra, ka iebildumi pret bēgļu uzņemšanu ir principiālā nostāja un arī desmit cilvēku uzņemšana gadā principiāli nav pieņemama,  

”Var jautāt - no cik smilšu graudiņiem sākas kaudze,” sacīja Parādnieks, komentējot šo nostāju.  

Viņš pauda pārliecību, ka ES dalībvalstis sapratīs, ka Latvijai nepieciešams izņēmuma stāvoklis. Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jāsniedz atbalsts bēgļu problēmas risināšanai, tas  var būt tehnisks un medicīnisks atbalsts.  

Bēgļu kvotas šķeļ Eiropu 

Pirms  gaidāmajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem par jaunās imigrācijas politikas veidošanu arvien skaļāk izskan ziņas, ka bēgļu kvotu iecere var tikt nogremdēta atsevišķu dalībvalstu kategoriskās nostājas dēļ.

Obligātu bēgļu kvotu neatbalsta Īrija, Lielbritānija un Dānija. Šīs ir trīs Eiropas Savienības dalībvalstis, kurām ir izņēmuma tiesības noteiktās politikas jomās,  ko paredz Eiropas Savienības  līgumi.

Tas nozīmē, ka šīm valstīm ir tiesības izlemt, vai tās vēlas piedalīties šādā kvotu sistēmā. Un šīs izņēmuma tiesības trijiem mazina iespējas obligātās kvotas uzspiest arī 25 pārējām dalībvalstīm. Tāpat kā Latvija, pret bēgļu kvotām iebilst arī Ungārija un Igaunija. Latvijas kaimiņi gan īpaši uzsver, ka bēgļu izvietošanai arī turpmāk ir jābūt brīvprātīgai.

Eiropā pērn ieradušies teju 200 tūkstoši bēgļu.  Skaitliski visvairāk bēgļu uzņēmusi Vācija - pērn apstiprinot 47 tūkstošus pieteikumu. Bet Zviedrija uzņēmusi vislielāko bēgļu skaitu attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu.

Bēgļu kvotu atbalstītāji un pretinieki Eiropā: 

 Aiz statistikas slēpjas dramatiski cilvēku stāsti

Māmiņa, kura dzemdējusi bērnu uz karakuģa klāja; ģimene Dānijā, kuru varas iestādes grib  sūtīt atpakaļ uz Itāliju, kur tai draud izšķiršana - aiz statistikas skaitļiem slēpjas dramatiski cilvēku stāsti. Šos cilvēkus vieno kopīgs liktenis - tā ir neziņa par savu nākotni.  

Aptuveni 200 bēgļi ir iesprostoti Eiropas Savienības birokrātiskā strupceļā – tāpat kā irāņu ģimene Huseins, Marjana un divi viņu bērni. Viņi Dānijā nonāca pirms pusotra gada. Būdami kristieši, laulātie bēga no Irānas islāmistu režīma, vēlējās nonākt Lielbritānijā, taču ceļojums beidzās patvēruma meklētāju centrā ostas pilsētā Randersā Dānijas ziemeļos.

Situāciju neatvieglo pāra vecākās meitas veselības traucējumi – viņai ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.

“Mana meita Dānijā stabilizējusies. Viņai šeit ir droši, tas ir droši man un manai ģimenei,” stāsta Huseins.

Taču palikšana Dānijā viņiem nemaz nav garantēta. Eiropas ziemeļos šie cilvēki nonākuši par spīti tam, ka tika piereģistrēti kā patvēruma meklētāji Itālijā. Eiropas Savienības noteikumi paredz to, ka patvērums bēgļiem jālūdz tajā valstī, kur viņi pirmo reizi reģistrēti. Dānija iesniedza oficiālu Itālijas varas iestādēm, taču līdz šim nav saņēmusi nekādu atbildi.

“Tas ir ļoti grūti. Mēs esam lielā stresā. Mēs nezinām neko par savu nākotni,” atzīst Huseins.

Vislielākās bažas Huseinam ir par to, ka, nonākot Itālijā, ģimene var tikt izšķirta. Šajā valstī nonāk desmitiem tūkstošu migrantu, un tā meklē visus iespējamos risinājumus, kā ar situāciju tikt galā.

Taču no šāda likteņa irāņus var paglābt citi oficiāli noteikumi – Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums attiecībā uz ģimenēm ar bērniem. Tā secinājusi, ka apstākļi patvēruma meklētājiem Itālijā ir tik slikti, ka aizsūtīt ģimeni uz turieni būtu cilvēktiesību pārkāpums.

Kamēr tiek risinātas birokrātiskās procedūras, Huseinam, Marjanai un divām viņu atvasēm neatliek nekas cits, kā sēdēt un gaidīt.

9 komentāri
Ojārs
LTV grafikā ir sekojošas kļūdas: Gruzija pēkšņi ir kļuvuši par Armēniju Igaunijai ir pazudušas salas Zviedrijai pazudusi Gotlandes sala
arī Igaunijai
ir salas!
Gotlande
ir gan!
Doma
Varbūt varam mainīt aliņa sūcējus un publiskos atlējējus pret normāliem bēgļiem? Teiksim sākt ar 150. Piem., Linderu un Taņu uz Sīriju un vietā arābu datoristu ģimeni.
Lingo
Man liekas, ka daudzi vēl nav sapratuši, ka sūdus pārsvarā sāk taisīt 2. un 3. migrantu paaudze. Ja neticiet, tad apskatieties, kas nošāva franču karikatūristus (Francijā dzimušie brāļi Chérif un Saïd Kouachi), uzbruka ebreju veikalam un apšāva to apmeklētājus (Francijā dzimušie Amedy Coulibaly un Hayat Boumeddiene) vai tagad karo kā brīvprātīgie Islāma valsts kareivji no Eiropas (praktiski visiem ir ES pases). Attiecībā uz Taņu un viņas kompāniju, kamēr viņiem kabatā būs ES dokumenti, jūs viņus nekur nedabūsiet. Pie jebkādiem mēģinājumiem viņi Latviju iesūdzēs Eiropas cilvēktiesību tiesā un gandrīz vai 100%, valsts no budžeta maksās kompensācijas par morālo kaitējumu.
Ieva
Personas, kas ir pārceļojušos pāri pus Eirāzijas kontinentam tiek uzskatītas par bēgļiem? Ceļa laikā ignorējot tādas vietas neitrālas vietas, kā Izraēla, Turcija un Ēģipte? Tur tik tiešam ir jābūt uzviltām rozā brillēm, lai nevarētu atšķirt ekonomisko bēgli no parastā.
Andrejs
NA MALAČI! Jau tagad Rīga mudž no tiem vazaņķiem. Pagaidām vairumā kūpinātie, bet sāk jau ierasties arī svilinātie. Ja muižniekam tie šu'di tik mīļi, lai savāc pie sevis un baro.
Ojārs
Jā, paldies NA par savu nostāju!
Artis
Zviedrija, integrācijas paraugvalsts. Taču tur pēc 9 GADIEM 56% bēgļu nav atraduši darbu. (thelocal.se/34466/20110620) Pie mums vēl vairāk "sēdēs" uz pabalstiem.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti