Bēgļu krīzi risinās ar jaunu centru izveidi Balkānu valstīs un Grieķijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ar vienošanos par jaunu bēgļu centru izveidi Grieķijā un Balkānu valstīs noslēdzies Eiropas Savienības (ES) un Balkānu valstu samits Briselē. Ārkārtas sanāksmē tikās tās 11 ES un Balkānu zemes, kas patlaban piedzīvo vislielāko bēgļu un imigrantu pieplūdumu no Turcijas. Iesākusies pēcpusdienā, sanāksme noslēdzās vēlā naktī, jo valstīm bija domstarpības vairākos jautājumos.

Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Maķedonijas, Rumānijas, Serbijas, Slovēnijas un Albānijas valstu vadītāji sarunās pavadīja daudzas stundas un pēc pusnakts atstāja sarunu zāli ar vienošanos par Eiropas Komisijas piedāvāto 17 punktu plašo rīcības plānu.

Nolemts, ka Balkānu valstīs – Serbijā, Albānijā un Maķedonijā –, kā arī Grieķijā izveidos jaunus migrantu uzņemšanas centrus, kuros varētu izvietot aptuveni 100 tūkstošu cilvēku. Eiropas Komisijas nodoms ir panākt, lai Balkānu valstis ieceļotājus nesūta tālāk, bet rada iespējas viņiem palikt turpat uz vietas, jo kaimiņvalstis Horvātija un Slovēnija vairs netiek galā ar daudzajiem tūkstošiem patvēruma lūdzēju.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Centriem būtu jābūt gataviem jau līdz gada beigām, un talkā nāktu arī ANO.

Grieķijā 30 000 vietu, kur patverties, radīs Grieķija pati, bet atlikušos 20 000 cilvēku raudzīs izmitināt ar ANO atbalstu. ANO pārstāvi piedalījās līderu sanāksmē.

Nolemts arī stiprināt robežas, lai apturētu nekontrolētu cilvēku ieplūšanu valstīs. „Cilvēkiem ir jābūt reģistrētiem, ja nav reģistrācijas, nav tiesības uz patvērumu,” tā sacīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība stiprinās ārējās robežas, lai pasargātu brīvās pārvietošanās iespējas jeb Šengenas zonu Eiropas Savienības iekšienē. Robežas stiprinās ar Eiropas robežapsardzības aģentūras „Frontex” spēkiem. Savukārt tuvākās nedēļas laikā uz Slovēniju, kas tagad kopš Ungārija aizvērusi vārtus, saņem tūkstošiem patvēruma lūdzēju, nosūtīs 400 papildu policistu, kuri palīdzētu kontrolēt situāciju uz vietas.

Valstu līderi vienojušies apmainīties ar informāciju un rēķināties ar kaimiņiem, nesūtot bēgļus bez brīdinājuma, kā tas ir bijis līdz šim, kad autobusiem cilvēki no Serbijas vesti uz Horvātiju un pēc tam tālāk raidīti uz Slovēniju. Šā iemesla dēļ valstis arī nopietni ķildojās, un Horvātija ar Serbiju uz brīdi nonāca ļoti nopietnā konfliktā.

Un, lai tas viss nepaliktu tikai tukša runāšana, Žans Klods Junkers sola, ka katru nedēļu novērtēs padarīto. Kopā ar viņu noslēguma preses konferencē pie žurnālistiem ieradās arī Vācijas kanclere Angela Merkele, tā kā viņa bija rosinājusi sasaukt šo tikšanos.

Nav noslēpums, ka Merkelei šobrīd ļoti ir vajadzīgs Briseles atbalsts, jo bēgļu krīzes dēļ strauji krītas viņas popularitāte pašmājās un pieaug sabiedrības protesti. Daļa Vācijas  pilsoņu vaino Merkeli par pārāk lielu atvērtību. Vācija līdz gada beigām piekritusi uzņemt ap 800 000 cilvēku.

Eiropas līderiem ir jārīkojas steigšu, jo laiks kļūst aukstāks un cilvēku ilgstoša uzturēšanās klajā laukā vai arī ātri izveidotās pagaidu nometnēs kļūst arvien nepanesamāka.

Vēl tuvākās nedēļas laikā uz Slovēniju tiks nosūtīti papildu 400 policistu, kas palīdzēs kontrolēt situāciju ar bēgļu plūsmu. Kā zināms, Slovēnija saskaras ar tūkstošiem patvēruma lūdzēju pēc tam, kad savus vārtus bēgļiem aizvēra Ungārija.

Valstu līderi vienojušies arī apmainīties ar informāciju un rēķināties ar kaimiņiem, nesūtot bēgļus bez brīdinājuma. Tā tas ir bijis līdz šim, kad cilvēki ar autobusiem no Serbijas vesti uz Horvātiju un pēc tam tālāk - uz Slovēniju. Šā iemesla dēļ valstis arī nopietni ķildojās, īpaši Horvātija ar Serbiju.

Jau vēstīts, ka ES svētdien Briselē rīkoja samitu, lai mēģinātu izstrādāt pārrobežu pieeju, kā risināt plašāko migrantu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Šogad ES ieradušies jau 670 000 migrantu.

Bulgārija, Rumānija un Serbija sestdien solīja meklēt visas Eiropas mēroga risinājumu migrantu krīzei, tomēr brīdināja, ka slēgs savas robežas, ja ES atteiksies uzņemt jaunus migrantus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti