Bēgļi no Ukrainas - jauns fenomens Eiropas kartē

Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā ir parādījies jauns fenomens Eiropas kartē  – bēgļi no Ukrainas. Līdz šim, kā norāda Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, ukraiņi nekad nav bijuši to tautu vidū, kas lūgtu pēc palīdzības. Taču eksperti vēro arī savdabīgu tendenci – Ukrainas cilvēki nevēlas apmesties tikai un vienīgi dzimtenei tuvākajās valstīs, bet lūdz patvērumu absolūti visā Eiropā.

„Bēgļi no Ukrainas ir jaunums,” tā saka Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, kura mītnes vieta atrodas Maltā. Birojs regulāri un rūpīgi apkopo datus no dalībvalstīm un zīmē kartes, kurās skaidri redzams, kāda ir bēgļu plūsma uz Eiropu un kuras ir tās valstis, kas patlaban ir visgrūtākajā situācijā, un no kurām visvairāk cilvēku dodas prom un meklē glābiņu. Ukraina ir pirmajā desmitniekā blakus Sīrijai, Irākai, Afganistānai un virknei Āfrikas zemju, kurās kari un konflikti liek iedzīvotājiem pamest mājas un doties prom.

Pētnieki pamanījuši kādu neparastu iezīmi. Atšķirībā no dažu, piemēram, Āfrikas valstu iedzīvotājiem ukraiņi nelūdz patvērumu atsevišķās konkrētās valstīs, bet meklē glābiņu absolūti visā Eiropas Savienības teritorijā. Pēdējo pāris gadu laikā nav tādas Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nebūtu saņēmusi iesniegumu no Ukrainas pilsoņiem ar lūgumu patverties. Statistika rāda, ka, tikko sākoties krīzei, visvairāk ukraiņi vērsušies pie Itālijas, Vācijas un Polijas varas iestādēm, savukārt pēc tam daudz lūgumu pēc palīdzības saņēmušas arī Francija, Zviedrija, Čehija.

Kopš aizvadītā gada pavasara līdz šim patvērumu Eiropā lūguši vairāk nekā 20 000 ukraiņu, turklāt atšķirībā, piemēram, no Āfrikas vai Sīrijas iedzīvotājiem ukraiņi nedrūzmējas pie robežām vai kā citādi lielā daudzumā nešķērso robežas.

Eiropas Patvēruma atbalsta biroja vadītājs Roberts Vissers to skaidro ar faktu, ka daudzi no patvēruma lūdzējiem jau pirms tam ir atradušies Eiropas teritorijā.

„Ar Ukrainas patvēruma meklētāju migrāciju situācija ir pilnīgi atšķirīga no visām tām, ko esam vērojuši līdz šim,” stāsta Roberts Vissers. „Vēsturiski un no statistikas viedokļa ukraiņi nekad nav bijuši mūsu redzeslokā un mūsu patvēruma meklētāju skaitļos. Un ja ir, tad šis apjoms allaž ir bijis ļoti, ļoti zems. Pirms pusotra gada situācija pēkšņi un ļoti skaidri mainījās. Mēs vērojām, ka ukraiņi pieprasa patvērumu ja ne pilnīgi visās, tad teju visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā to skaidrot? Un mēs paši to sapratām tikai pakāpeniski, proti, ka ukraiņi teju visās Eiropas valstīs jau iepriekš ir bijuši aktīvi pārstāvēti darba tirgū. Un ne tikai tajās valstīs, kas ir tuvu Ukrainai, piemēram, kā Polija vai Baltija, bet arī, piemēram Portugālē un citās attālākās Eiropas zemēs. Un, lūk, notika tā, ka tie cilvēki, kuriem jau bija darba atļaujas un kuri pilnīgi legāli un oficiāli uzturējās Eiropā, no draugiem, televizora, sarunām ar mājiniekiem pa telefonu uzzinājuši par situāciju Ukrainā, nolēma, ka gribētu palikt šeit vismaz uz kādu laiku, lai redzētu, kā situācija attīstās, līdztekus darba atļaujai un vīzai pieprasot arī patvērumu.”

Šo pieprasījumu skaits aug augumā un vairāk kļūst arī to, kas ieceļo no malas. Visaugstākos rādītājus līkne sasniedza oktobrī, kad glābiņu vienā mēnesī lūdza vairāk nekā 2000 cilvēku (2315). Tagad pēdējā laikā patvēruma lūdzēju skaits par pāris simtiem sarucis, taču eksperti prognozē, ka, kaujām saasinoties, vasaras mēnešos tas varētu atkal augt.

Aug arī to pieprasījumu skaits, kas saņem pozitīvu atbildi. Piemēram, šajā aprīlī no teju diviem tūkstošiem lūdzēju pozitīvu atbildi saņēmuši gandrīz puse (1984/634).

Arī Latvijā neatslābst interese no ukraiņu puses, to apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Laura Laiva. Pērn bijuši 75 pieteikumi, šogad līdz jūnijam ir saņemti 28 pieteikumi, kas ir būtisks pieaugums, ja ņem vērā, ka iepriekš iesniegumu no Ukrainas valsts piederīgajiem nav bijis vispār vai tikai pāris gadā.

Ukraina, kā stāsta Laura Laiva, ir tā saukto pirmo trīs valstu vidū, no kurām visbiežāk lūdz patvērumu. Pārējās ir Gruzija un Vjetnama.

Šobrīd nevienam no Ukrainas pilsoņiem aizsardzības statuss Latvijā nav piešķirts, jo, kā norāda Laura Laiva, Latvijā tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis vēro situāciju Ukrainā un turpinās procedūra, kas var ilgt gadu.

5 komentāri
w
Ukraiņi malači, cīnījās, jāatbalsta! Arī bēgļi! http://www.visicelojumi.lv/ukraina/karte/
Nu re
Krievs, protams, muks uz Krieviju no kara Austrumukrainā un Putins to vien vēlas. Putins: Brauciet, krievvalodīgie, uz manu Rašu!
Maksims
No Ukrainas visvairāk begļu ir Krievijā un Baltkrievijā 2014.gada - ap 280 000 un 2015.gadā - ap 165 000. Par viņiem Eiropā un ASV parasti klusē, jo šie skaitļi norāda, ka liela daļa ukrainas pilsoņu netīc, ka Krievija ir agresors.
Kiseļevs
Jā, un Ukrainā Krievijas karavīru nav. Un Krimā tie nebija.. nē bija Krievijas karavīri, ām, nu vārdu sakot Krim naš, urā!
nnan
Sveiciens Karolīnai Billingai, varbūt tomēr ANO padomās par Ukrainu nevis par islāmistiem?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti