ANO bēgļu aģentūra ziņo, ka bēgļu masveida pieplūdums kurdu kontrolētajos Irākas ziemeļu reģionos sākās ceturtdien, kad vienas dienas laikā ieradās aptuveni 7 tūkstoši cilvēku. Sestdien skaits bija vēl lielāks - 10 tūkstoši dienā.
Sīrijas kurdi sastāda aptuveni desmito daļu no pilsoņu kara skartās valsts iedzīvotāju kopskaita, un galvenokārt dzīvo Sīrijas ziemeļaustrumos, kas robežojas ar Turcijas un Irākas kurdu apdzīvotajām teritorijām.
Kaut gan ANO norāda, ka iemesls pēkšņajām bēgļu masām nav pilnībā skaidrs, pēdējos mēnešos izcēlušās sadursmes starp Sīrijas kurdu un radikālo islāmistu kaujiniekiem. Arī ar Al-Qaeda saistīto grupējumu mērķis ir gāzt Bašara al Asada režīmu, bet ieņemtajās teritorijās tie cenšas uzspiest stingrus šariata likumus, kas vietējiem iedzīvotājiem ne vienmēr ir pa prātam. Turklāt, radikālie islāmisti kurdu apdzīvoto reģionu Sīrijā redz kā stratēģiski nozīmīgu vietu sakariem ar džihādistiem kaimiņvalstī.
Irākas autonomā apgabala Kurdistānas prezidents nesen pat brīdināja, ka ir gatavs iejaukties, lai aizsargātu Sīrijas kurdus. Irākas Kurdistāna sastāv no trīs provincēm, un tai ir pašai savi militārie un policijas spēki.
No aptuveni diviem miljoniem bēgļu, kas pametuši Sīriju divus ar pusi gadus ilgušā konflikta dēļ, aptuveni 150 tūkstoši jau bija reģistrējušies Irākā. Šajās dienās pieredzētais straujais pieplūdums, no kuriem vairākums ir sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, radījis nopietnas grūtības kurdu autonomā apgabala varas iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Bēgļus izmitina nometnē pie reģionālās galvaspilsētas, kas joprojām tiek būvēta.
Galvenā opozīcijas grupējuma Sīrijas nacionālās koalīcijas prezidents Ahmads Asi Džarba paziņojis, ka valsti tagad vada nevis Bašars al Asads, bet režīma sabiedrotie - Irāna un Libānas šiītu grupējums Hezbollah, kas arī iesaistījies kaujās. Intervijā arābu laikrakstam „Al-Hayat” viņš arī apgalvoja, ka šobrīd nemiernieki kontrolē „vismaz pusi” valsts.
Tostarp Damaskā svētdien ieradusies ANO ķīmisko ieroču ekspertu komanda, vēsta AFP. Divu nedēļu ilgās misija laikā tai būs uzdevums noskaidrot, vai šādi ieroči ir lietoti. Par to izmantošanu viens otru apsūdzējis režīms un nemiernieki, un savs vārds bijis sakāms arī tādām valstīm kā Francija, Lielbritānija, ASV un Krievija.
