Bēgle no Ukrainas Polijā: Uz robežu kājām vējā un sniegā iet arī mammas ar zīdaiņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Bēgot no kara Ukrainā, cilvēki iestrēgst pie robežas, tur pavadot vairāk nekā dienu. Pašlaik Polijas–Ukrainas pierobežā atrodas Latvijas Radio korespondente, kurai robežu šķērsojošie ukraiņi pastāstīja – rindas ir pat 20–30 kilometrus garas. Daudzi ierodas ar privāto auto, citi ar autobusiem, taču vēl daļa – kājām.

Ukrainas iedzīvotāja Anna Latvijas Radio pauda: "Divas dienas mēs gulējām autobusā, gaidot, lai šķērsotu robežu, tāpēc, ka bija tik daudz autobusu, tik daudz mašīnu! Mēs kustējāmies aptuveni 10–15 metrus pāris stundās. Paldies ukraiņiem no rietumiem. Viņi deva mums ēdienu bez maksas. Viņi mums deva ūdeni, kafiju, zupu – ļoti jauki cilvēki. Un beidzot, pirms pāris minūtēm, mēs esam šeit, Polijā. Un tagad es došos uz Prāgu. Un no Prāgas es došos uz Briseli. Un liels paldies poļiem! Viņi mums ļoti palīdzēja."

Bēgle no Ukrainas Polijā: Uz robežu kājām vējā un sniegā iet arī mammas ar zīdaiņiem
00:00 / 02:27
Lejuplādēt

Savukārt Anastasija norādīja: "Pirmajā mūsu ceļojuma dienā mums bija bērni autobusā. Viena meitenīte, iespējams, divus gadus jauna un puika, kam bija trīs vai četri gadi. Viņi sēdēja netālu no manas vietas. Bet bērni autobusā – tas nav tik biedējoši kā bērni, kas iet ar saviem vecākiem.

Snieg, ir vējains un auksts, bet viņi tikai iet un iet uz robežu.

Uz robežas ir kādi 5 tūkstoši cilvēku un neviens nevar palīdzēt. Tas ir neprāts! Tā, protams, ir viņu izvēle, ko viņi nolēma darīt, bet tas ir biedējoši. Mēs sēžam autobusā, siltā vietā, jā, tas prasa ilgu laiku, Bet kā ir ar sievietēm, kas iet ar bērniem un jaundzimušajiem – tā ir pati biedējošākā lieta."

Vēl kāda sieviete, arī vārdā Anastasija, uz Poliju devusies kopā ar divām meitām – 10 un septiņus gadus vecām, kā arī 65 gadus veco mammu.

"Stundas laikā es paņēmu savus bērnus, mammu, un mēs paņēmām pāris nepieciešamās mantas un ar mašīnu pametām Mikolajivu. Mēs braucām četras dienas. Bet robežpunktā mēs bijām divas dienas. Mans vīrs joprojām ir Ukrainā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Mūsu vīri aizsargā mūs un mūsu valsti, tāpēc es lepojos ar viņu, lepojos ar mūsu armiju, brīvprātīgajiem.

Un varbūt, kamēr mana mamma un bērni būs šeit, es domāju par atgriešanos Ukrainā, lai palīdzētu armijai. Es baidos… par bērniem. Un es esmu ļoti dusmīga. Tā ir mūsu valsts, un mēs to aizsargāsim līdz mūsu pēdējam elpas vilcienam," – tā Anastasija.

KONTEKSTS:

Vairāk nekā 500 000 cilvēku no Ukrainas devušies uz kaimiņvalstīm Krievijas iebrukuma dēļ, pirmdien paziņoja ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR).

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti