No organizācijas skatpunkta, trauksmes celšana par rohindžu tiesībām sadusmotu vietējos budistus un apgrūtinātu sadarbību. Tādēļ organizācija fokusējusies uz ilgtermiņa attīstību valstī cerībā, ka augstāka labklājība mazinās spriedzi starp abām kopienām.
Neatkarīgie pētnieki šo stratēģiju atzinuši par neefektīvu, jo līdzekļu ieguldīšana diskriminējošā sistēmā tikai palīdz to uzturēt.
Palīdzības darbinieki, kas runāja ar BBC, norādīja, ka līdzīga rīcība ANO darbā novērota arī 1990. gados pirms Ruandas genocīda un citās krīzēs. Kopš rohindžu krīzes saasinājuma šā gada augustā bēgļu gaitās devušies jau pusmiljons rohindžu.
