Vairāk nekā divas nedēļas būt iesprostotam tumsā un mitrumā, cenšoties tikt galā ar neziņu par savu likteni, ir nopietns pārbaudījums ikvienam cilvēkam. Psihiatri, kas specializējas ekstrēmu traumu gadījumos, uzsver ģimenes nozīmi – tām jābūt gatavām ziņot un runāt par problēmām, kādas varētu rasties, zēniem atgriežoties mājās.
"Ja ne visiem, tad lielākajai daļai bērnu varētu rasties emocionāli simptomi, kas šādā gadījumā ir normāla parādība. Tā var būt depresija, trauksme, posttraumatiskais stress vai citas problēmas. Labā ziņa – ar visām šīm problēmām var tikt galā!" stāstīja Londonas Psihiatrijas institūta konsultants Andrē Daness.
Psihiatri uzskata, ka šajā gadījumā pozitīvi vērtējams fakts, ka zēni nebija šķirti. Ļoti svarīga ir arī zēnu saskarsme ar treneri. Puiši zināja, ka trenerim var uzticēties, un arī treneris šajā gadījumā rīkojās tā, lai puišiem būtu cerība uz izglābšanos.
Speciālisti atzīst, ka pagaidām ir grūti spriest par sekām ilgtermiņā.
"Var būt divi varianti – vai nu notikušais slikti ietekmēs zēnus, vai arī piepildīsies sakāmvārds - "Kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus". Ir skaidrs, ka šāda pieredze ar laiku var radīt kādus posttraumatiskus simptomus, taču par to vēl pāragri runāt," teica Londonas Psihiatrijas institūta speciālists Neils Grīnbergs.
KONTEKSTS:
Glābēji un nirēji otrdien, 10. jūlijā, no applūdušās alas Taizemes ziemeļos izglāba visus 12 zēnus un viņu futbola treneri. Visi ir nogādāti slimnīcā, kur viņiem būs jāpaliek mediķu aprūpē karantīnas režīmā, lai pārliecinātos, ka alā nav iegūtas kādas infekcijas. Mediķi paziņojuši, ka zēnu veselības stāvoklis ir salīdzinoši labs, tomēr viņu imūnsistēma ir novājināta. Sliktākā stāvoklī ir futbola treneris, kurš regulāri atteicies no ēdiena, atdodot to bērniem.
12 zēni vecumā no 11 līdz 16 gadiem un viņu 25 gadus vecais futbola treneris alu sistēmā kalnos pie Taizemes un Mjanmas robežas bija iesprostoti kopš 23.jūnija. Viņi devās izpētīt alu sistēmu, taču pēkšņas lietusgāzes to applūdināja, nobloķējot izeju.
Pēc vairāk nekā nedēļu ilgiem meklējumiem nirējiem viņus izdevās atrast. Aptuveni četrus kilometrus no ieejas alu sistēmā viņi no ūdens raduši patvērumu uz liela akmens. Taizemiešu un ārzemju ūdenslīdēji piegādājuši iesprostotajiem ūdeni, pārtiku, skābekli un snieguši medicīnisko palīdzību, taču arvien bija bažas par skābekļa līmeni alā.
Profesionāliem nirējiem, lai nokļūtu līdz šai vietai, nepieciešamas piecas līdz sešas stundas un tikpat atpakaļ. Šajā ceļā daudzviet applūdušās ejas ir ļoti šauras un dubļainas. Viens no operācijā iesaistītajiem nirējiem gājis bojā.
