Trīs reizes nedēļā pa četrām stundām – kā uz darbu nieru mazspējas pacienti nāk uz ''Stradiņiem''. Te īpašs filtrs hemodialīzes iekārtā dara to darbu, ko viņu nieres vairs nespēj.
Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente Ieva Ziediņa teica: "Nesaņemot terapiju, šlakvielas uzkrājas, uzkrājas kālijs, un tas ir viens no nāves cēloņiem. Sirds apstāšanās."
Bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Hemodialīzes nodaļas virsārste Maija Motivāne pauda: "Ārstēšanas procesam jābūt regulāram, tam ir jābūt trīs reizes nedēļā, lai pacients varētu dzīvot."
Latvijā ir apmēram tūkstoš nieru pacientu, bet Ukrainā – vairāk nekā 10 tūkstoši.
To vieglāk iztēloties, ja vēlreiz paskatās uz sestdien notikušā Brīvības gājiena 30 tūkstošiem dalībnieku. Tātad – trešā daļa no šīs cilvēku straumes. Daudzi Ukrainā tagad palikuši bez dialīzes.
Motivāne pauda: "Tas ir briesmīgi, tas ir necilvēcīgi, un to pat ir grūti komentēt. Šiem pacientiem ir dubultkarš. Ne tikai tiešais karš, bet arī cīņa par izdzīvošanu."
Bet Ziediņa norādīja: "Mums ir bijuši vairāki lūgumi pēc palīdzības, kur pacienti no aplenktajām pilsētām nevar tikt."
Ukrainas kolēģi ziņojuši, ka vairāki pacienti nošauti, mēģinot sasniegt nieru nodaļu. "Ir zināmi stāsti, ka jau izlaidis vienu, otru sesiju, riskē un brauc, bet pa ceļam iekļūst apšaudē un iet bojā," pastāstīja Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente.
Slimnīcās nieru nodaļas izvietotas pagrabos, bet tur nepieciešama regulāra ūdens piegāde, tā attīrīšana un elektrība. Tikai tad šīs iekārtas strādā.
Viņa skaidroja: "Tie nav tikai nieru, arī onkoloģiskie pacienti, kam ārstēšana ir nepieciešama tūlīt, un tieši par viņiem ir vislielākais satraukums."
Stradiņa slimnīca šobrīd plāno darbu, lai saprastu, kādas iespējas uzņemt Ukrainas nieru pacientus. Hemodialīze jau strādā no pirmdienas līdz sestdienai. Vēl atliek svētdiena un naktis.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
