Pēc nepilnām trijām nedēļām, 15. martā, Nīderlandes vēlētāji dosies pie balsošanas urnām, lai ievēlētu nākamo valsts parlamentu.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā pastiprināta uzmanība ir tikusi pievērsta labējai Brīvības partijai, kuru vada nacionālistiski noskaņotais un par holandiešu Donaldu Trampu dēvētais Gērts Vilderss. Pēc iepriekšējo gadu migrācijas krīzes Eiropā pret islāmu noskaņotā Vildersa popularitāte bija strauji pieaugusi, un eksperti prognozē, ka gaidāmajās vēlēšanās viņš savas pozīcijas uz politiskās skatuves tikai nostiprinās.
Taču šajās dienās kļuvis zināms, ka drošības apsvērumu dēļ “Brīvības partija” aptur savus priekšvēlēšanas kampaņas pasākumus. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad policija aizturēja drošības dienestu darbinieku, kurš kādai marokāņu bandai bija nodevis slepenu informāciju.
Aizturētais vīrietis Fariss K. neesot bijis viens no Gērta Vildersa miesassargiem, taču bijis atbildīgs par drošību vietās, kuras politiķim bija jāapmeklē. Pats Vilderss, kurš savulaik tika apsūdzēts par naida runu pret marokāņiem, paudis satraukumu par informācijas noplūdi, vienlaicīgi kritizējot izmeklētājus par to, ka viņi nedaloties ar iegūtajiem jaunumiem.
Vilderss paziņojis, ka nepiedalīsies publiskos pasākumos līdz brīdim, kamēr neuzzinās, kāda informācija un kam tieši ir nodota. Izdevums “Dutchnews” gan norāda, ka līdz šim atlikta vien skrejlapiņu dalīšana vienā no galvenajiem “Brīvības partijas” atbalsta punktiem – Volendamas pilsētā. Kā norādījis kādas “Brīvības partijas” atbalstītājs, lai nu kur, bet Volendamā Vilderss noteikti būtu drošībā.
Bažas par virsnieka Farisa K. aizturēšanu paudis arī Nīderlandes premjerministrs Marks Rutte, jo arī aizturētā vīrieša brālis pirms 10 gadiem, strādājot policijā, bija līdzīgā veidā dalījies ar slepenu informāciju ar kādu kriminālo sindikātu. Taču Nīderlandes Drošības un tieslietu ministrs Stefs Bloks gan paudis viedokli, ka Vilderss droši varētu turpināt savu darbu, jo nacionālas pretterorisma un drošības dienests rūpējas gan par viņa, gan citu politiķu drošību.
Tikmēr jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka arvien lielāks skaits iedzīvotāju par lielākajiem draudiem uzskata imigrāciju un holandiešu normu un vērtību apdraudējumu. 86% iedzīvotāju uzskata, ka tieši normas un vērtības pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājušās un tikai aptuveni desmitā daļa respondentu ir pārliecināti, ka situācija nākamajos piecos gados varētu uzlaboties. Imigrācijas jautājums satrauc tikai nedaudz mazāku skaitu cilvēku – 81%. Aptaujās arī noskaidrots, ka lielākais vairākums lielāko politisko partiju atbalstītāju arī vēlētos, lai imigranti no Āfrikas tiktu nosūtīti atpakaļ uz viņu dzimteni.
Partiju reitingi liecina, ka “Brīvības partija”, kas pēdējos divus gadus bijusi faktiski populārākā partija Nīderlandē, nedaudz savu popularitāti tomēr ir zaudējusi un pašlaik tā pretendē aptuveni uz tikpat vietām parlamentā, kā premjerministra Marka Ruttes liberālā “Tautas partija brīvībai un demokrātijai”.
Analītiķi gan prognozē, ka arī uzvaras gadījumā “Brīvības partijai” tomēr, visticamāk, neizdosies veidot valdību, jo parlamentā faktiski nav politiska spēka, kas gribētu ar to sadarboties. Vienlaicīgi gan tiek uzsvērts, ka jebkurai partijai, gribot vai negribot, būs jātuvinās “Brīvības partijas” nostājai, pretējā gadījumā tas nozīmētu politisku pašnāvību.
