Visvairāk balsu izcīnījis separātistu partijas "Katalonijas Kreisie republikāņi" (ERC) kandidāts Ernests Maragaļs, kurš, visticamāk, iegūs Barselonas mēra amatu, ja vien citas partijas neizveidos alternatīvu vairākumu.
Otrajā vietā palikusi Barselonas līdzšinējais mērs Ada Kolau.
ERC izcīnījuši desmit no 41 vietas pilsētas padomē. Tikpat daudz ieguvusi arī Kolau pārstāvētā pilsonisko aktīvistu kustība "Barcelona en Comu" ("Kopienas Barselona"). Taču Maragaļs apsteidzis Kolau par nepilnām 5000 balsīm.
Tikmēr bijušais Francijas premjerministrs, Barselonā dzimušais Manuels Valss, kurš arī kandidēja šajās vēlēšanās, ierindojies ceturtajā vietā ar 13% balsu.
Katalonijas reģionālā valdība 2017.gada 1.oktobrī par spīti Madrides aizliegumam sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī toreizējais Katalonijas premjerministrs Karloss Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā un tagad stājušies tiesas priekšā apsūdzībās par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
28.aprīlī Spānijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Katalonijas neatkarības centieni un referenduma izraisītās politiskās krīzes sekas tika apspriestas visu lielāko partiju priekšvēlēšanu kampaņās.
Šomēnes veikta sabiedriskās domas aptauja liecina, ka pašreiz 48,6% katalāņu atbalsta reģiona palikšanu Spānijā, bet 47,2% vēlas Katalonijas neatkarību.
