Barrozu grib mazināt birokrātiju ES; viņa izteikumus vērtē skeptiski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

„Eiropai nebūtu jājaucas visās dzīves jomās," - tā aptuveni pirms nedēļas paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Tādēļ Brisele piedāvā vienkāršot vai atcelt daudzus Eiropas noteikumus, lai koncentrētos tikai uz būtiskām lietām. Tomēr novērotāji ir skeptiski un saka, ka šādi priekšlikumi ir dzirdēti arī iepriekš. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis šādu paziņojumu saista ar vēlēšanu tuvošanos.

Eiropas Savienība (ES) ir pazīstama ar daudzām regulām un direktīvām, kas sīki un smalki nosaka, piemēram, dzīvnieku turēšanas un kaušanas nosacījumus, finanšu darījumus vai vides prasības. Bieži vien, lai gan labi domātas, šīs normas izsauc neizpratni iedzīvotāju vidū.

Statistika liecina, ka 74% eiropiešu uzskata, ka ES rada pārāk lielu birokrātiju. Tādēļ Barrozu skaļi paziņoja par jaunu programmu cīņai ar nevajadzīgiem noteikumiem un likumiem. „EK atbalstīja jaunu programmu, kuras mērķis ir panākt, lai ES likumi būtu mērķtiecīgāki, vieglāk uztveramāki, vienkāršāki un lētāki. Eiropas līmenī mums būtu jākoncentrējas uz tām daudzām jomām, kur Eiropa var radīt pievienoto vērtību. Ir daudz jomu, kur ir nepieciešami vienoti Eiropas noteikumi. Bet ir arī tādi jautājumi, kurus var veiksmīgāk atrisināt nacionālajā vai reģionālajā līmenī," saka Barrozu.

Iespējams, ka Komisijas priekšlikums daļēji bija arī reakcija uz Lielbritānijas valdošo politiķu paziņojumiem par vēlmi rīkot referendumu par turpmāko dalību blokā. Ja tā, tad Apvienotās Karalistes valdības pirmā reakcija bija, ka ar šo soli vien viņiem nepietiks.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis, uzstājoties Latvijas Tautas frontes jubilejai veltītajā konferencē, EK apņemšanos mazināt birokrātiju saistīja ar vēlēšanu tuvošanos. „Jo tā būtība ir viena: regulācija ir viena, bet valstu attīstības līmenis ir tik dažāds, ka piemērojot vienu regulāciju dažāda līmeņa valstīm, vieni no tā iegūst vairāk, vieni mazāk," saka Godmanis.

Viņš Komisijas vēlmi vienkāršot dzīvi eiropiešiem un Eiropas uzņēmumiem, atvieglojot administratīvo slogu, saista ar plašāku diskusiju par to, cik ciešu Eiropas integrāciju mēs vēlamies redzēt nākotnē. „Te nav runa tikai par naudu. Te ir runa par vairākiem ļoti svarīgiem procesiem, kas ir saistīti gan ar naudu, gan ar nacionālo stāju, gan ar mūsu kultūru, gan ar veselu virkni lietām, uz kurām mums jārod atbilde. Kur ir tas zelta līdzsvars starp nacionālu valsti un tās uzplaukumu Eiropas Savienības sastāvā? Vai mūsu interesēs ir iet vairāk uz federālu Eiropu vai mazāk?" retoriski jautā Godmanis.

Latvija vēl oficiāli nav reaģējusi uz šo Komisijas ideju, tomēr tas drīz būs jādara, jo tieši dalībvalstīm būs jāsaka, vai tās vēlas atteikties no dažādiem ES noteikumiem un vienkāršot citus. Komisija saka, ka jau iepriekšējos gados ir atsaukusi aptuveni piecus ar pusi tūkstošus dažādu likumu un noteikumu.

Politikas vērotāji gan ir skeptiski, sakot, ka Eiropas politiķi ik pa laikam sola mazināt birokrātiju. Bet nekur tālu viņi līdz šim nav tikuši, jo Eiropas prasības joprojām bieži tiek raksturotas kā ļoti detalizētas un pat sīkumainas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti