Kopējā preses konferencē ar Vācijas ārlietu ministru Heiko Māsu Barnje norādīja, ka nākotnes attiecību modelis varētu būt unikāls. Tas varētu ietvert gan ciešas saites ekonomikā, gan sadarbību ārpolitikas un drošības jautājumos. Tomēr nepastāvēs vienots tirgus, ja briti nepieņems līdzīgus nosacījumus kā Norvēģija un nemaksās par pieeju tam.
Savukārt Māss uzsvēra, ka sarunās patlaban lielākā ir Ziemeļīrijas problēma, un nedrīkst pieļaut, ka pēc “Brexit” radīsies “cietā” robeža.
Šie amatpersonu izteikumi izskanēja tikai dienu pēc britu premjeres Terēzas Mejas paziņojuma, ka izstāšanās no bloka bez noslēgtas vienošanās nebūs katastrofa, un viņas vadītās valdības pārstāvji jau sākuši gatavošanos šādam scenārijam.
“Situācija bez vienošanās ir labāka par sliktu vienošanos,” paziņoja Meja.
KONTEKSTS:
2016.gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija (EK) jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos, norādīja EK.
