“Kā var veidot stabilas attiecības ar valsti, kurai nevar uzticēties.
Kā jūs to izdarītu? Es no visas sirds saku, ka mums jāveido jaunas attiecības un sadarbība jomās, ko minēju iepriekš, ievērojot sarkanās un zilās līnijas un vienotā tirgus integritāti, kā arī četras pamatbrīvības, kas ir vienotā tirgus pamatā. Mēs vēlamies, lai tas darbotos, tāpēc ir nepieciešama uzticamība. Uzticamība nozīmē drošības garantijas četriem miljoniem britu un Eiropas pilsoņu. Tā nozīmē savstarpējo rēķinu nokārtošanu,” paziņoja Barnjē.
Barnjē uzsvēra, ka ES skaidri un publiski pauda savu nostāju, bet oficiālās Londonas viedoklis piecas dienas pirms nākamās izstāšanās sarunu kārtas nav skaidrs. Savukārt, komentējot Lielbritānijas ārlietu ministra Borisa Džonsona izteikumus, ka savienība “var iepūst viņa valstij”, cerot uz milzīgu “Brexit” rēķinu, komisijas delegācijas vadītājs uzsvēra, ka dzird vienīgi pulksteņa tikšķus.
Britiem ir finansiālas saistības, kas jānokārto, ja tie vēlas pamest bloku līdz 2019. gada martam. Barnjē arī atklāja, ka šodien tiksies ar vairākiem Lielbritānijas opozīcijas politiķiem, tostarp leiboristu līderi Džeremiju Korbinu, pārstāvju palātas locekļiem un Skotijas un Velsas pirmajiem ministriem. Tomēr izstāšanās sarunas viņš solīja vest tikai ar centrālo valdību.
Jau ziņots, ka ES un Lielbritānijas “Brexit” oficiālās sarunas sākās gandrīz pirms mēneša, bet pagaidām progresu attiecībā uz britu salās dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām nav izdevies panākt. Savukārt Lielbritānijas valdības pārstāvis Deivids Deiviss paudis skepsi par iespēju ātri vienoties par šiem jautājumiem.
