Ženēvā sākas trešā sarunu dienas starp Krieviju un ASV, kuras cenšas vienoties par to, vai un kā Sīrijas režīms varētu nodot savu ķīmisko ieroču arsenālu starptautiskā kontrolē. Pēc diskusijām, kas ievilkās līdz vēlai naktij, abām pusēm esot izdevies tuvināt nostājas, taču nesaskaņas joprojām pastāv, vēsta diplomātiskie avoti. Ir atšķirīgi viedokļi par vienošanās izpildes termiņiem, kā arī iespējamo ANO Drošības padomes rezolūcijas tekstu. Šajā jautājumā Vašingtona tomēr esot mīkstinājusi savu pozīciju. Tikmēr arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns paudis šaubas, vai Damaska ievēros vienošanos par attiekšanos no ķīmiskajiem ieročiem.
ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam un Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam esot izdevies tuvināt abu pušu pozīcijas, lai panāktu vienošanas par Sīrijas režīma ķīmisko ieroču arsenālu. Par to vēsta aģentūra AFP, atsaucoties uz augstu stāvošu Savienoto Valstu amatpersonu. Tomēr pēc divām sarunu dienām atšķirīgi viedokļi joprojām pastāv. Piemēram, par to, cik daudz ķīmisko ieroču ir Damaskas rīcībā. Vašingtona aprēķinājusi, ka tie aptuveni 1000 tonnu dažādu ķīmisku vielu. Bet Maskavas uzskata, ka krietni mazāk, norāda amatpersona.
Sestdien abas puses arī runās par to, kādus termiņus uzstādīt Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam. Viņš pats paziņojis, ka sāks iesniegt datus Apvienotajām Nācijām 30 dienu laikā. Taču ASV pieprasa, lai process notiktu daudz ātrāk, kas savukārt izraisa neizpratni Maskavā. Krievijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs sestdien paziņoja, ka Vašingtonas izvirzītais grafiks ir nereāls, un „prasība divu nedēļu laikā nodot ķīmiskos ieročus starptautiskā kontrolē ir vienkārši neprofesionāla.” Puškovs norādīja, ka „Sīrijā ir vismaz 42 krātuves, no kurām dažas atrodas karadarbības zonās.”
Nesaskaņas joprojām ir arī par iespējamo ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā būtu atrunāta ieroču arsenāla nodošana. Francija, ASV un Lielbritānija uzstājušas, ka vienošanās nepildīšanas gadījumā jānosaka, ka Damaskai draud militāras sankcijas. Pret to kategoriski iebildusi Krievija. Un kā vēsta avoti Baltā Nama administrācijā, ASV tagad tomēr ir gatavas atteikties no prasības par iespējamu spēka pielietošanu, vēsta raidsabiedrība BBC. Tagad Vašingtona sākusi runāt tikai par nenoteiktām sekām vienošanās pārkāpuma gadījumā.
Diplomātiskajiem centieniem turpinoties, pēc trešās sarunu dienas Kerijs gatavojas svētdien doties uz Izraēlu, lai tiktos ar premjeru Benjaminu Netanjahu, bet pēc tam uz Parīzi uz sarunām aar Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministriem. Rietumvalstis līdz šim bijušas skeptiskas par to, vai Asads tiešām atteiksies no ķīmiskajiem ieročiem. Tagad arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns atzinis, ka piekrīt šīm bažām. Intervijā telekanālam „France 24” viņš paziņoja, ka „prezidents Asads ir šķietami pozitīvi atbildējis”, Bans norādīja, ka arī viņam ir šaubas. Tuvākajās dienās gaidāms arī ANO ieroču inspektoru ziņojums par 21. augusta uzbrukumu pie Damaksas. Un Bans jau atzinis, ka tas nepagāžami apstiprinās, ka ķīmiskie ieroči ir izmantoti. Viņš tomēr atturējis komentēt, kurš par to bija atbildīgs- režīms vai nemiernieki.
