Pirms diviem gadiem – 2020. gada 29. maijā – Grodņā tika aizturēts baltkrievu blogeris un iespējamais prezidenta amata kandidāts Sergejs Cihanouskis. Vien dažas nedēļas vēlāk, 18. jūnijā, tika aizturēts arī uzņēmējs un prezidenta amata kandidāts Viktors Babariko, aizsākot nepieredzēti plašus protestus gan pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem, gan pret Aleksandra Lukašenko režīmu kā tādu. Reaģējot uz šiem protestiem, Baltkrievija piedzīvoja arī neredzēti nežēlīgu citādi domājošo iedzīvotāju apspiešanu, represijas pret pilsoniskajiem aktīvistiem, politisko opozīciju un medijiem, kas turpinās joprojām.
Pēc tam, kad šogad februāra vidū Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko deva atļauju Krievijas spēkiem izmantot Baltkrievijas teritoriju uzbrukumu īstenošanai Ukrainā, baltkrievu demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska paziņoja par trimdas valdības izveidi. Šī ziņa karadarbības dēļ, iespējams, daudziem paslīdēja gar ausīm.
Taču 29. maijs – Solidaritātes ar Baltkrieviju diena – bija kārtējā iespēja par sevi atgādināt. Un Cihanouska to darīja, publiskojot video kā atklātu vēstuli savam ieslodzījumā esošajam vīram Sergejam. Tajā viņa norādīja, ka baltkrieviem ir iespējas mainīt priekšstatu par sevi.
"Pat ar tādu represiju līmeni baltkrievi pretojas karam. Tās ir tiesības, ko mēs sev izcīnījām 2020. gadā un kuras aizstāvam jau divus gadus. Tās ir tiesības saukties par baltkrieviem, par nāciju, kura pati nosaka, kā tai dzīvot. Kurai ir nepieciešams tikai tas, lai neviens tai netraucē celt savu brīvo, miermīlīgo un neatkarīgo valsti. Jā, dažos izmisuma brīžos var likties, ka pirms diviem gadiem mēs bijām pārāk naivi, ka ar mūsu spēkiem nepietiek, lai kaut ko mainītu. Taču atceries – pašā kara sākumā baltkrievus uzskatīja par pilntiesīgiem agresoriem un tieši paši baltkrievi to ir izmainījuši. Kas zina, kas būtu noticis, ja mēs visā pasaulē nebūtu turpinājuši aizstāvēt šo pozīciju? Tas tikai parāda, ka pat šādos apstākļos baltkrievi var ietekmēt daudz ko," sacīja Cihanouska.
Savu atbalstu un solidaritāti baltkrieviem paudušas daudzas valstis. ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādījis, ka Baltkrievija un tās demokrātiskie centieni tiek atbalstīti katru dienu. Cīņu pret represijām, par demokrātiju un likuma varu atzinīgi novērtējušas arī Apvienotā Karaliste, Polija, Nīderlande, Latvija un daudzas citas valstis.
Daudzu valstu pārstāvji atzinuši, ka, faktiski iesaistoties karā Ukrainā, Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir līdzatbildīgs par Krievijas spēku pastrādātajiem kara noziegumiem. Savukārt Norvēģija ir paziņojusi, ka, solidarizējoties ar Baltkrieviju, līdz šim izmantotā valsts apzīmējuma "Hvitterussland" vietā tiks izmantots jauns nosaukums "Belarus".
Šajās dienās kļuvis zināms, ka Svjatlana Cihanouska ir atvērusi savu pārstāvniecību Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Izskanējuši pat ierosinājumi nodot viņas birojam Baltkrievijas vēstniecības pamestās telpas. Taču Cihanouskas pārstāvis Valērijs Kovaļevskis norādījis, ka telpām nav nozīmes, – daudz svarīgāks ir vēstījums.
"Lukašenko vēstniecība – es neteikšu Baltkrievijas vēstniecība, jo šie cilvēki strādā Lukašenko interesēs, nevis Baltkrievijai – šī vēstniecība un diplomāti ir aizbraukuši no Kijivas.
Un pašlaik Svjatlanas Cihanouskas pārstāvniecība Kijivā ir vienīgā oficiālā Baltkrievijas pārstāvniecība Ukrainā.
Mums ir sava komanda, savi cilvēki, kas tur uzturēsies, un mūsu mērķis ir nodrošināt pastāvīgu klātbūtni. Pats fiziskais birojs ir otršķirīga lieta. Galvenais ir klātbūtne, galvenais ir sarunāties presi, sarunāties ar amatpersonām, diasporu un brīvprātīgajiem," sacīja Cihanouskas pārstāvis.
Tikmēr pašā Baltkrievijā situācija nebūt nav rožaina. Represijas pret opozīcijas un pilsoniskajiem aktīvistiem turpinās, un pat Ārkārtas situāciju ministrijas darbiniekiem paredzēts izsniegt ieročus potenciālo nemieru apspiešanai. Oficiāli gan tiek norādīts, ka tas tiek darīts valsts drošības interesēs potenciālā kara vai agresijas gadījumā.
Taču, kā savā blogā norādīja "Radio Svoboda" baltkrievu žurnālists Sergejs Dubavecs, de facto Baltkrievija jau tagad ir pārveidota par "Harkivas tautas republiku" – tā ir veiksmīgi denacionalizēta un demilitarizēta, lai arī pašā Harkivā Krievijas spēkiem to izdarīt neizdevās. Ja salīdzina krievu okupantu rīcību dzīvokļos bēdīgi slavenajā Bučā un Baltkrievijas organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas galvenās pārvaldes darbinieku veiktās kratīšanas, to attēli īpaši neatšķiras.
Baltkrieviju var uzskatīt par daļēji okupētu, jo Aleksandram Lukašenko prioritārs esot viss krieviskais, bet tūkstošiem baltkrievu atrodas cietumos, simtiem tūkstoši ir bijuši spiesti bēgt no valsts, turpinās baltkrievu aresti un kratīšanas viņu īpašumos. Turklāt, visticamāk, Vladimiram Putinam un Krievijai viss baltkrieviskais nepatīkot pat vēl vairāk nekā viss ukrainiskais.
