ĪSUMĀ:
- Demokrātiskajai Baltkrievijai būtu pieejama 10 miljardu eiro palīdzība.
- Šonedēļ rīkota starptautiskā konference par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā.
- Baltkrievu opozicionāre: ES un ASV jāpastiprina spiediens arī pret Krieviju.
- Opozicionārs Latuško paudis vilšanos par ES politiku pēdējo deviņu mēnešu laikā.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja 3 miljardu eiro apjomīgo Eiropas Savienības plānu demokrātiskajai Baltkrievijai. Kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda stabilizācijas programmām, Pasaules Bankas un citu starptautisko finanšu instrumentu palīdzību jaunajai Baltkrievijai tās pirmajos gados paredzēts atvēlēt aptuveni 10 miljardus eiro.
Taču, nenoliedzami, Baltkrievijā nepieciešams īstenot dažādas apjomīgas un sarežģītas politiskās reformas.
Šonedēļ pēc Baltkrievu demokrātisko spēku līderes Svjatlanas Cihanouskas iniciatīvas tika sarīkota starptautiska konference, kuras uzmanības centrā bija jautājums par jaunu vēlēšanu sarīkošanu Baltkrievijā.
Demokrātiskie spēki tieši jaunas vēlēšanas ir izvirzījuši par vienu no galvenajām prasībām varas nomaiņai Baltkrievijā. Kā konferences laikā norādīja pērn izveidotās Koordinācijas padomes valdes locekle Olga Kovaļkova, pašreizējos apstākļos nekādas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas Baltkrievijā sarīkot gan nav iespējams, jo pašreizējais režīms pie varas noturas tikai un vienīgi Krievijas atbalsta dēļ. Tieši tāpēc Kovaļkova uzskata, ka gan Eiropas Savienībai, gan ASV ir nepieciešams pastiprināt spiedienu arī pret Krieviju.
“Starptautiski ir jāpieprasa Krievijas ietekmes neitralizēšana Baltkrievijā. Un to var izdarīt tikai Eiropas Savienība un ASV.
Tas, ka ASV prezidents Džo Baidens runās ar Vladimiru Putinu par Baltkrieviju, ir labi, taču tikai tad, ja uz spēles nav likta Baltkrievijas neatkarība. Var teikt, ka Baltkrievija ir tikai ilustrācija Rietumu demokrātijas bezspēcībai totalitāru un autoritāru režīmu priekšā. Visā pasaulē tas ir izaicinājums, un pieeja šim jautājumam ir jāpārskata. Baltkrievijas režīms zināja šo maigo attieksmi, un tam tika piedots viss. Atcerēsimies kaut vai tiesnešus, kas agrāk bija sankciju sarakstos, bet tagad piespriež diennaktis un gadus cietumā opozīcijas aktīvistiem. Viņi jūt, ka paliks nesodīti,” stāstīja Kovaļkova.
Tautas pretkrīzes pārvaldes vadītājs Pāvels Latuško savukārt pauda pilnīgu vilšanos par Eiropas Savienības politiku pēdējo mēnešu laikā.
“Neskatoties uz to, ka mēs gandrīz katru dienu tiekamies ar ārlietu ministriju pārstāvjiem un parlamentu deputātiem no daudzām Rietumu valstīm; neskatoties uz to, ka mēs visu laiku uzsveram, – režīms nebūs pretimnākošs un nepiekāpsies, un tikai stingras, efektīvas un principiālas sankcijas spēs apturēt pēdējo 40 gadu laikā spēcīgāko represiju vilni Eiropā, – diemžēl Eiropas politiķi mūs nav sadzirdējuši. Bija nepieciešams sagaidīt incidentu ar Īrijas aviokompānijas “Ryanair” lidmašīnu, lai tiktu izdarīts kārtējais paziņojums. Man ir bažas, ka šim Eiropas valstu līderu politiskajam paziņojumam atkal nesekos reālas darbības. Diemžēl šādi man liek domāt līdzšinējā pieredze, pēdējos deviņus gadus kontaktējoties ar Eiropas politiķiem,” atzina Latuško.
Viņš uzskata, ka eiropiešu sniegtie argumenti par to, ka jaunās sankcijas kaitēs vienkāršajiem baltkrieviem vai arī iegrūdīs Baltkrieviju Krievijas apskāvienos, neiztur kritiku.
Latuško uzskata, ka baltkrievi ir gatavi paciest sankcijas, ja vien tas palīdzēs atbrīvoties no diktatora, savukārt, runājot par Krieviju, ja nekāda izlēmīga rīcība no Eiropas puses nesekos, Baltkrievija dažu gadu laikā tāpat kļūs par Krievijas sastāvdaļu. Ja Eiropa ir gatava to pieņemt un uz to noskatīties, tad sankcijas tiešām nav nepieciešamas.
Kā konferences laikā norādīja Eiropas Parlamenta viceprezidente Klara Dobreva, Eiropas Savienība ir ieinteresēta palīdzēt baltkrieviem, taču viņiem pašiem ir jāapzinās, ka cīnīties pret neliberāliem līderiem ir iespējams, tikai apvienojot visus spēkus. Tas prasīs politiskos kompromisus un pieslīpēšanos, pat ja politiķu un partiju vidū līdz šim ir bijušas domstarpības. No otras puses, Klara Dobreva, kura, starp citu pašlaik ir piekritusi kļūt par Ungārijas demokrātisko spēku kandidāti gaidāmajām premjerministra vēlēšanām, izaicinot Viktoru Orbānu, uzsvērusi, ka demokrātijas aizstāvēšana sen vairs nav katras valsts individuālā lieta.
“Demokrātijas aizsargāšana vairs nav tikai iekšpolitisks jautājums. Īpaši globalizētajā pasaulē. Kad mēs palīdzam baltkrievu opozīcijai pēc 27 gadiem atgūt demokrātiju, mēs patiesībā palīdzam arī paši sev. Jo demokrātija ir kaut kas tāds, kas ir jāaizsargā katru dienu, pat ja jums liekas, ka jūs tajā dzīvojat. Ja demokrāti aizmigs un pārstās sargāt savas demokrātijas, viņi var pamosties diktatūrā, jo politiskais ļaunums nekad neguļ. Tas ir vēl viens no papildu iemesliem, lai palīdzētu Baltkrievijai,” sacīja Dobreva.
Sagaidāms, ka nākamā iespēja uzsvērt Eiropas Savienības līderiem sankciju nepieciešamību pret Aleksandra Lukašenko režīmu Svjatlanai Cihanouskai un viņas komandai būs jau šajā mēnesī, kad viņa piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes tikšanās laikā Luksemburgā. Tāpat viņa ir uzaicināta uzrunāt arī ASV Senāta ārlietu komiteju.
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš pagājušā gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
