Minskā jau izveidota kongresa organizēšanas komiteja, kurā ietilpst Baltkrievijā zināmi cilvēki, kas nav saistīti ar valdošo politisko eliti un citām partijām, piemēram, rakstnieks Vladimirs Orlovs, akadēmiķis Radims Goreckis, profesors Nikolajs Savickis, Baltkrievijas inteliģences Radas priekšsēdētājs Vladimirs Koloss, komiteju vadīs filoloģe Jeļena Aņisima.
Pēc Aņisimas teiktā, pašlaik notiekošais Ukrainā nevar nesatraukt sabiedrību, jo līdzīgu notikumu attīstību nevar izslēgt arī Baltkrievijā. Lai izvairītos no sliktākā scenārija, sabiedrībā, pēc viņas vārdiem, jāsāk plašs dialogs par valsts nākotni.
Koloss savukārt uzskata, ka ar kongresa palīdzību tai sabiedrības daļai, kura vēl nav pilnībā apstrādāta ar Krievijas televīzijas kanālu propagandu, jāsniedz informācija par draudiem no Austrumiem.
Kongresam jāpanāk, lai mūsu kaimiņi austrumos nelolotu ilūzijas, ka šeit visi tik sapņo par ātrāku pievienošanos Krievijai. Jāparāda mūsu austrumu kaimiņam, ka jautājumus par Baltkrievijas inkorporēšanu Krievijā tik vienkārši vis nevarēs atrisināt, ka šeit tam pretosies,” uzsvēris Koloss.
Komitejas pārstāvis, bijušais Konstitucionālās tiesas tiesnesis Mihails Pastuhovs savukārt uzsvēris, ka valstij vispirms jābūt neatkarīgai, jānosaka sava ārpolitika un iekšpolitika, nevis tikai jākalpo par satelītu vai marioneti citas valsts rokās.
Aņisima skaidrojusi, ka pirmais drauds Baltkrievijas valstij ir līgums par Eirāzijas ekonomisko savienību, kuram jāstājas spēkā 2015.gada 1.janvārī. Pastuhovs norādījis, ka maijā Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas parakstītais līgums faktiski likvidē vājāko valstu – Baltkrievijas un Kazahstānas – suverenitāti. Piemēram, dokuments paredz, ka pēc tā stāšanas spēkā savienību var pamest tikai ar citu valstu piekrišanu – ja viena valsts nepiekrīt, to faktiski nevar izdarīt. Turklāt savienības likumdošana būs augstāka par nacionālo likumdošanu.
Pastuhovs gan norādījis, ka draudi Baltkrievijas suverenitātei pastāv arī bez šīs savienības, jo, piemēram, Baltkrievijas teritorijā atrodas Krievijas militārie objekti, valsts ekonomikā ir milzīgas Krievijas investīcijas, Krievijas pilsoņi masveidā uzpērk uzņēmumus un zemi.
Baltkrievija nonāk aizvien lielākā ekonomiskā un politiskā atkarībā no kaimiņvalsts, un Baltkrievijas pilsoņiem vajadzētu par to uztraukties,” uzskata Pastuhovs.
Tāpat liela daļa kongresa rīkotāju ir noraizējušies par to, ka baltkrievus faktiski atradina no dzimtās valodas. „Mūsu valsts un mūsu izglītības sistēma nodod baltkrievu tautu, turpinot baltkrievu valodas iznīcināšanas politiku, tātad identitātes iznīcināšanu,” paudis Koloss. Viņaprāt, tas pats notiek ar vēsturi, kuru pašlaik traktē no impērijas koloniālajām pozīcijām, kad izglītības sistēmā aizliegts runāt par konkrētām vēsturiskajām personām un notikumiem.
Kongresa rīkotāji cer uz plašu iedzīvotāju iesaistīšanos, tiesa, pagaidām pat nav skaidrs, kur kongresu varētu rīkot, jo Baltkrievijā pat oficiāli reģistrētajām partijām ir grūti atrast telpas kongresu rīkošanai.
