Tiek uzskatīts, ka Minska spērusi šādu soli, lai atbildētu uz Eiropas Savienības sankcijām, kas ieviestas pret Lukašenko režīmu. Eiropas politiķi sola, ka turpinās sniegt atbalstu baltkrievu tautai.
Attiecības jau tāpat ir ļoti sliktas
Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris sarunā Latvijas Radio atzīst, ka Baltkrievijas lēmums lielu ietekmi uz attiecībām ar Latviju neatstās, jo sadarbība Austrumu partnerības jomā faktiski jau ir pārtraukta kopš pērnā gada.
"Austrumu partnerība ir ļoti vērtīgs, līdz ar to arī Latvijas vienmēr atbalstīts sadarbības formāts. Tāpēc Lukašenko lēmums apturēt darbību šajā formātā noteikti ir vērtējams negatīvi un visvairāk kaitēs tieši baltkrievu tautai," uzskata Beķeris.
"Vienlaikus gan jāsaka, ka šis lēmums satura ziņā neievieš būtiskas izmaiņas Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecībās, jo sadarbība ar Lukašenko režīmu lielākajā daļā jomu jau tika pārtraukta pagājušā gada rudenī pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un vardarbības pret opozīciju. Eiropas Savienības darba pamatvirziens nemainīgi ir atbalsta sniegšana Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un vakar paziņotais to nekādā veidā nemaina.
Lēmums Baltkrievijai apturēt noslēgtā Eiropas Savienības un Baltkrievijas atpakaļuzņemšanas līguma darbību demonstrē Lukašenko režīma mēģinājumu izmantot nelegālo migrāciju kā ietekmes līdzekli attiecībās ar Eiropas Savienību un tas noteikti nav un nevar būt attaisnojams."
Pēc pagājušā gada augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, Eiropas Savienības reakcija pret Minsku bijusi diezgan izlēmīga, pret desmitiem personu un uzņēmumu ir ieviestas dažādas sakcijas.
Jau pēc pirmajiem šādiem soļiem, ar kuriem tika nosodīta Baltkrievijas varas iestāžu rīcība, Minskas oficiālās varas iestādes paziņoja par savas līdzdalības samazināšanu Austrumu partnerības programmā līdz ekspertu līmenim.
Sankciju karš
Pirmdien, reaģējot uz sankciju pastiprināšanu, Baltkrievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Baltkrievijas dalību Austrumu partnerības programmā ir paredzēts apturēt pilnībā. Tāpat uzsākts darbs pie tā, lai apturētu Baltkrievijas darbību līgumā par readmisiju ar Eiropas Savienību; šis līgums arīdzan veicināja, lai baltkrieviem būtu lētākas Šengenas vīzas.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija piedāvājusi Eiropas Savienības pārstāvniecības Minskā vadītājam Dirkam Šūbelam izbraukt uz Briseli uz konsultācijām, lai izteiktu savai vadībai Baltkrievijas neapmierinātību ar īstenoto sankciju politiku. Uz Minsku tiek atsaukts arī Baltkrievijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka, atbildot uz personalizētajām sankcijām, Baltkrievijā aizliegts iebraukt Eiropas Savienības struktūru darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem, kuri ir līdzdarbojušies dažādu ierobežojumu izstrādāšanā.
Baltkrievi ir pelnījuši ko labāku
Baltkrievijas spertais solis jau izraisījis nosodījumu Eiropas Savienības līderu vidū. Piemēram, Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka sadarbība ar baltkrievu tautu turpināsies.
EU imposed sanctions for violations of fundamental rights, democracy & violent repression. We reject the Lukashenko dictatorship's retaliatory actions that have no legality nor reason.
— Josep Borrell Fontelles (@JosepBorrellF) June 28, 2021
EU stands by the people of #Belarus who deserve better than what they are being subjected to.
“Eiropas Savienība ieviesa sankcijas par pamattiesību un demokrātijas pārkāpumiem, pret vardarbīgām represijām. Mēs noraidām Lukašenko diktatūras atbildes soļus, kuriem nav ne likumīga pamata, ne iemesla,” uzsver Borels.
“Eiropas Savienība ir kopā ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri ir pelnījuši ko labāku. Par spīti Lukašenko režīma lēmumam apturēt Baltkrievijas dalību Austrumu partnerībā, mēs esam gatavi turpināt sadarboties ar baltkrievu tautu, lai stiprinātu saiknes, veicinātu reģionālo sadarbību un pārvarētu kopīgos izaicinājumus.”
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzskata, ka Baltkrievijas lēmums apturēt darbību Austrumu partnerības programmā ir solis atpakaļ un tas noteikti novedīs pie kārtējās attiecību pasliktināšanās.
Arī politikas komentētāji prognozē, ka saspīlējums abu pušu starpā, visticamāk, arvien pastiprināsies, piemēram, Eiropas Savienības valstu diplomāti varētu pamest Baltkrieviju, tādējādi izrādot solidaritāti ar Dirku Šūbelu (Latvijas diplomāti maijā jau tika izraidīti no Baltkrievijas). Savukārt Baltkrievija nākotnē varētu vērsties, piemēram, pret uzņēmumiem, kuros ir iesaistīts Eiropas finansējums.
Nelikumīgs vadītājs nevar pieņemt likumīgus lēmumus
Notiekošo ir komentējis arī demokrātisko spēku līderes Svjatlanas Cihanouskas pārstāvis ārpolitikas jautājumos Valērijs Kovaļevskis, kurš norādījis, ka Baltkrievijas vadības lēmumi nav likumīgi.
“Lēmums jeb, pareizāk sakot, apņemšanās, izstāties no Austrumu partnerības ir pretrunā ar baltkrievu interesēm. Ņemot vērā, ka Lukašenko nav leģitimitātes, viņš prezidenta krēslā atrodas nelikumīgi.
Arī visi cilvēki, kuri pie šī lēmuma strādā, ieskaitot ārlietu ministru Makeju, var ar pilnu pārliecību teikt, ka šis lēmums ir nelikumīgs, tam nebūs nekāda spēka un tas tiks apstrīdēts,” norāda Kovaļevskis.
“Mēs aicināsim mūsu partnerus, uzticamos Baltkrievijas draugus Eiropas Savienībā, nepieņemt šo lēmumu. Mēs turpināsim uzstāt uz to, lai Baltkrievija turpinātu savu dalību Austrumu partnerībā un mūsu valsti dažādos pasākumos pārstāvētu demokrātiskie spēki ar Svjatlanu Cihanousku priekšgalā.
Tas attiecas arī uz Austrumu partnerības samitu, kas plānots gada nogalē. Mēs centīsimies panākt, lai šajā samitā Baltkrieviju pārstāv Cihanouska.”
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka nelikumīgi vadītāji nevar pieņemt likumīgus lēmumus, tāpēc vienīgais, ko varot pamest Aleksandrs Lukašenko, ir viņa prezidenta pils.
Ex iniuria ius non fit. Illegitimate rulers cannot make legitimate decisions. Lukashenko’s decision to withdraw from EaP & readmission treaty with EU should not be regarded seriously. The only place he can leave is his Presidential palace.
— Gabrielius Landsbergis (@GLandsbergis) June 28, 2021
Austrumu partnerība
Austrumu partnerība ir daļa no Eiropas Savienības kaimiņu politikas, kas tika uzsākta 2004. gadā, lai ES paplašinoties izvairītos no krasas norobežošanās starp tās dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tādējādi veicinot labklājību, stabilitāti un drošību reģionā kopumā.
Lēmumu izveidot Austrumu partnerību, ar mērķi veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu kaimiņiem, ES valstu un valdību vadītāji pieņēma 2009. gada maijā Prāgā. Austrumu partnerības mērķi ir veicināt politisko asociāciju un ekonomisko attīstību, lai sekmētu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un savstarpēju uzticēšanos reģionā. Austrumu partnerība tiek īstenota attiecībā uz Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu Austrumeiropā, un Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu Dienvidkaukāzā.
Avots: Latvijas Ārlietu ministrija
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.
