Baltkrievijas režīms aizliedz populāras grāmatas; uzsvars uz izdevumiem baltkrievu valodā

Ceturtdien apritēja gads, kopš Baltkrievijas varas iestādes vērsās pret valstī lielāko ziņu portālu TUT.BY. Vairāki žurnālisti joprojām atrodas ieslodzījumā, un šis ir kļuvis par spilgtu pierādījumu izlēmīgiem centieniem ierobežot vārda brīvību Baltkrievijā.

Taču šajā nedēļā izskanēja informācija par to, ka Baltkrievijā varētu aizliegt arī vairākas populāras grāmatas, tostarp Džordža Orvela pazīstamo grāmatu “1984”.

Baltkrievijas režīms aizliedz populāras grāmatas; uzsvars uz izdevumiem baltkrievu valodā
00:00 / 05:13
Lejuplādēt

ĪSUMĀ

Pēc kratīšanas Andrejam Januškevičam piederošajā grāmatu veikalā “Кнігаўка” aizturēts tā īpašnieks; Orvela darbu neaizliedz, jo tas nav uzskatāms par ekstrēmistisku

2020. gadā, uzsākoties plašiem protestiem pret Aleksandra Lukašenko valdīšanu Baltkrievijā, viena no opozīcijas redzamākajām aktīvistēm Marija Koļesņikova kādā protesta akcijā parādījās T kreklā ar uzrakstu ”Padarīsim Orvelu atkal par fikciju”.

Tādējādi Koļesņikova atsaucās uz leģendāro angļu rakstnieka Džordža Orvela antiutopiju “1984”, kas tika uzrakstīta neilgi pēc Otrā pasaules kara. Grāmatā tiek vēstīts par nākotnes sabiedrību, kurā visus iedzīvotājus pakļauj ideoloģiskai kontrolei, viņiem ir liegtas pilsoniskās tiesības un individualitāte.

Tiek kultivēts visus vērojošā “Lielā brāļa” kults un iedzīvotājiem tiek prasīta pilnīga pakļaušanās. Romānā tiek vilktas paralēles ar totalitāriem un autoritāriem režīmiem, un ne velti šī grāmata savulaik Padomju Savienībā bija aizliegta.

Tieši pēc 2020. gada protestiem Baltkrievijā Orvela grāmata “1984” piedzīvoja atdzimšanu un pat divus izdevumus, grāmatai kļūstot par vienu no valstī visvairāk pirktajām. Līdzīga situācija, starp citu, ir arī Krievijā. Tieši tāpēc ne viens vien eksperts izteicās, ka patiesībā grāmatas popularitāte atspoguļo to, kā sabiedrība uztver valstī notiekošo.

Taču šīs nedēļas sākumā baltkrievu izdevums “Naša Ņiva” ziņoja, ka varas iestādes ir sākušas aktīvi vērsties pret grāmatas izdevēju Andreju Januškeviču. 16. maijā tika veikta kratīšana viņa grāmatu veikalā “Кнігаўка”, konfiscēti vairāki simti grāmatu, bet vismaz par 15 grāmatām tikšot veikta ekspertīze.

Pats Januškevičs un grāmatnīcas kasiere ir aizturēti it kā par sarakstīšanos ar opozīcijas spēku līderi Svjatlanu Cihanousku un vairāku “Telegram” kanālu uzturēšanu. Pēc tam izskanēja arī informācija, ka grāmatu “1984” valstī ir paredzēts aizliegt un izņemt no veikalu plauktiem.

Taču, kā vēlāk paskaidroja Baltkrievijas informācijas ministrija, grāmatu aizliegt nav iespējams, jo tā nav atzīta par ekstrēmistisku. Orvela darbu joprojām ir iespējams nopirkt, taču biežāk gan ne baltkrievu, bet krievu valodā.

Izdevums “Naša Ņiva”: vislielākie varas iestāžu un aktīvāko propagandistu iebildumi esot pret to, ka grāmatas tiek izdotas tieši baltkrievu valodā

Taču šajās dienās par ekstrēmistisku ir atzīts kāds cits baltkrievu darbs. Tas ir Alhirda Bahareviča 2017. gadā publicētais darbs “Eiropas suņi”. Pats autors intervijā radiostacijai “Euroradio” gan atzīst, ka nekādi sīkāki paskaidrojumi viņam nav sniegti un ir žēl, ka izdevums tā arī nenonāks pie baltkrievu lasītājiem.

“Pirmkārt, tā ir vēršanās pret manu grāmatu. Faktiski tiek bloķēta lasītāju piekļuve šai grāmatai grāmatnīcās. Par šo grāmatu tiek radīts tāds negatīvisma un nedrošības iespaids. Man šajā situācijā ir nepatīkami par to, ar kādām problēmām ir jāsaskaras izdevējam. Un, protams, ir sāpīgi, ka mans galvenais darbs, mana grāmata nenonāks pie baltkrievu lasītājiem. Tiem, kuriem tās vēl nav,” skaidroja Baharevičs.

Oficiāli tiek norādīts, ka par ekstrēmistisku grāmata “Eiropas suņi” ir atzīta tāpēc, ka tajā esot atrodami aicinājumi uz masu nekārtībām, kā arī sociālā, politiskā un ideoloģiskā naida kurināšana. Kā norāda izdevums “Naša Ņiva”, vislielākie varas iestāžu un arī aktīvāko propagandistu iebildumi gan esot pret to, ka grāmatas vienkārši tiek izdotas tieši baltkrievu valodā.

Literāts Žankovs: pats aizliegtā statuss pašreizējā Baltkrievijas situācijā jau tiek uztverts kā kvalitātes standarts

Kā uzskata literāts Maksims Žbankovs, cenšoties apspiest baltkrievu kultūru, varas iestādes pašas sev izdara lāča pakalpojumu.

“Varas iestādes uzskata autorus, literātus, izdevējus un citus kultūras darbiniekus par tiešu apdraudējumu un ar to vienlaicīgi paaugstina šo cilvēku popularitāti. Pats “aizliegtā” statuss pašreizējā Baltkrievijas situācijā jau tiek uztverts kā kvalitātes standarts. Tas kļūst par lietu, kuru ir vērts atbalstīt. Cenšoties iznīcināt neatkarīgo kultūru, valsts tikai palielina tās popularitāti un piesaista sabiedrības uzmanību. Vairums baltkrievu pašlaik nejūtas īpaši komfortabli ar pašreizējo varu. Tāpēc kultūra arvien vairāk kļūst par aicinājumu uz politiskām idejām un darbībām. Tāpēc valdība faktiski darbojas pati pret sevi, jo tā no vienkāršiem, neitrāliem ārzemju autoru tekstu tulkojumiem rada pilsoniskās nepakļaušanās materiālus,” skaidroja Žbankovs.

Reaģējot uz izskanējušajām ziņām par vēršanos pret literārajiem darbiem, ne viens vien interneta lietotājs uzdevis jautājumu, vai Aleksandra Lukašenko režīms nevarētu līdzināties Ādolfa Hitlera nacistiem, sākot dedzināt nevēlamās grāmatas?

Taču netrūkst arī tādu komentētāju, kuri notiekošo uztver ar smaidu. Tā, piemēram, atrodami šādi citāti: “Romāns “1984” tiek aizliegts tāpēc, lai nekļūtu zināms iznākums. Jo ir taču tik neinteresanti dzīvot, ja zini visu savas dzīves scenāriju”.

Vēl kāds komentētājs norāda, ka nav nepieciešams atgādināt tautai par lielisko 1984. gadu, kad mira bijušais VDK darbinieks, kurš bija izrāvies līdz varai Kremlī, ar to acīmredzot, domājot Juriju Andropovu. Uzmanību piesaistījis arī uz baltkrievu karoga fona attēlotais Aleksandrs Lukašenko portrets, zem kura redzams teksts – “Lielais Batjka tevi vēro”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt