Par to, ka Baltkrievijas līdzšinējais vadītājs Aleksandrs Lukašenko neatteiksies no cīņas pret opozīcijas spēkiem un to līderiem, nevienam šaubas nav bijušas ne brīdi. Un to apstiprina arī jaunais Baltkrievijas Ģenerālprokuratūras lēmums ierosināt krimināllietu pret demokrātisko spēku izveidoto Koordinācijas padomi un tās līderiem, tostarp prezidenta vēlēšanās startējušo Cihanousku. Opozīcijas līderi tiek vainoti ekstrēmistiska grupējuma izveidē, tā vadīšanā, kā arī finansēšanā ar mērķi sagrābt varu valstī nekonstitucionālā ceļā.
Kā intervijā Krievijas televīzijas kanālam “Dožģ” norādījusi Cihanouskas preses sekretāre Anna Kasuļina, viņai šāds lēmums nav pārsteigums, jo absurda krimināllieta pret bijušo prezidenta amata kandidāti jau bija ierosināta augustā.
Kasuļina sacīja: “Jā, bija jau krimināllieta, tikai bija cits pants. Nebija ekstrēmisma, bet gan pants par varas sagrābšanu. Kā jokoja baltkrievu mediji – bija varas sagrābšana, uzvarot vēlēšanās. Tāpēc jāsaka, ka neko citu no bijušā un aizejošā Lukašenko mēs nevarējām sagaidīt.”
Ka norādīja Kasuļina, Ģenerālprokuratūras apsūdzības formulējums ir ļoti dīvains, jo tas paredz atbildību par atbalsta sniegšanu opozīcijai arī “citām personām”.
Tas nozīmē, ka šo pantu faktiski var piemērot jebkuram Baltkrievijas iedzīvotājam. Ģenerālprokuratūra solīja rūpīgi izvērtēt arī ārvalstu pilsoņu un amatpersonu sniegtu atbalstu Koordinācijas padomei un tās līderiem.
Vēl viens no Koordinācijas padomes vadītājiem, Tautas pretkrīzes pārvaldes vadītājs Pāvels Latuško arī nav pārsteigts par viņam izvirzītajām apsūdzībām, norādot uz to, cik pašlaik absurda situācija sāk veidoties Baltkrievijā.
“Nākamajā rītā pēc tam, kad es izbraucu no Baltkrievijas, es saņēmu pavēsti par pārkāpumiem, piedaloties masu protesta akcijās un tās organizējot. Tā kā es nebrīnos, ka jaunā krimināllieta nav vienīgā, kas ir ierosināta pret mani. Situācija mums kopumā ir saprotama un tā nekādus pārsteigumus nerada – šī ir politiski motivēta vajāšana pret demokrātiskās sabiedrības līderiem un pret vienkāršajiem Baltkrievijas pilsoņiem. Represiju mērogs ir neiedomājams. Mums pašlaik ir situācija, kad nav cietušo, bet ir krimināllietas. Ir cietušie, bet nav krimināllietu,” norādīja Latuško.
Opozīcijas aktīvisti sola savu nevardarbīgo pretošanos turpināt, norādot, ka, lai arī protesta akcijas Minskas un citu pilsētu ielās ziemas dēļ ir kļuvušas mazāk kaitīgas, process nav apturēts un visa uzmanība jau tiek koncentrēta uz ceturto sankciju paketi pret baltkrievu amatpersonām un oligarhiem.
Tikmēr ASV Senāts ir apstiprinājis “Likumu par suverenitāti, cilvēktiesībām un demokrātiju Baltkrievijā.”
Šajā dokumentā ne tikai aicināts neatzīt Lukašenko par likumīgi ievēlēto valsts vadītāju un rosināt sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas, bet arī ierosināts atzīt opozīcijas Koordinācijas padomi par likumīgo institūciju sarunām par mierīgu varas nodošanu.
Šis jaunais likums piešķir ASV prezidentam papildu tiesības, ieviešot sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām par pastrādātajiem pārkāpumiem pirms prezidenta vēlēšanām un pēc tām. Sankcijas var tikt piemērotas pret Centrālās vēlēšanu komisijas darbiniekiem, ierēdņiem, kuri atbildīgi par masu saziņas līdzekļu vajāšanu. Turklāt šādas sankcijas var ieviest ne tikai pret baltkrievu ierēdņiem, bet arī tā dēvētās Savienības valsts pārstāvjiem, tostarp Krievijas pilsoņiem, ja tiks pierādīta viņu saistība ar pārkāpumiem Baltkrievijā.
KONTEKSTS:
Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju tika pasludināts Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievijā nerimst protesti un streiki. Cilvēki uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti. Viņi iebilst arī pret policijas vardarbību, aizturot protestu dalībniekus.
