Ik dienu dažādās Baltkrievijas pilsētās norit lielākas vai mazākas protesta akcijas, un tajās piedalās dažādu profesiju pārstāvji, kā arī visa vecuma cilvēki. Pēdējos divus mēnešu akcijas gan ar nodomu tiek organizētas mazākā lokā un pilsētu guļamrajonos, lai pēc iespējas novērstu spēka struktūru vēršanos pret to dalībniekiem. Vienlaikus jūtams pagurums. Par spīti mēnešiem ilgajam spiedienam gan no iedzīvotāju puses, gan no starptautiskās sabiedrības, valsts autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko nav izrādījis vēlmi pārskatīt prezidenta vēlēšanu rezultātus un pārtraukt pret iedzīvotājiem vērstās represijas. Ir tieši pretēji. Kā “Pasaules panorāmai” pastāstīja opozīcijas līderes Svetlanas Cihanouskas pārstāvis Franaks Vjačorka, vardarbība valstī turpinās.
"Pagājušajā svētdienā aizturēja gandrīz 200 cilvēku. Nedēļas nogalē pirms tam aizturēja aptuveni tikpat. Darba dienās aiztur desmitiem. Pie cilvēkiem vienkārši ierodas mājās, lauž durvis, savāc datorus, aizved uz cietumu. Pēc tam grūti atrast, kurā cietumā tas cilvēks atrodas. Radinieki meklē, bet viņiem liedz komunikāciju ar aizturēto.
Mēs daudz ko esam uzzinājuši, jo no režīma puses noplūst informācija. Piemēram, par to, ka Lukašenko plāno būvēt koncentrācijas nometni, kas paredzēta tūkstošiem politieslodzīto,"
pastāstīja Vjačorka.
Režīms vēršas ne tikai pret indivīdiem, bet arī pret uzņēmumiem. Piemēram, daudzām tirdzniecības vietām, kas atbalstīja streikus, tagad nācies savu darbību pārtraukt. Pirms pāris dienām arī veikalā, kur tirgo baltsarkanbaltos karogus, kā arī citu baltkrievu tautas simboliku, tika veikta neplānota finanšu pārbaude. Īpaši aktīvi režīms vēršas pret neatkarīgajiem žurnālistiem. Piemēram, atņemot tiesības strādāt portālam "tut.by". Ņemot vērā, ka represijas turpinās, Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Cihanouska arī mudinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi iekļaut darba kārtībā Baltkrievijas politisko krīzi un pastiprināt centienus pārtraukt mediju cenzūru valstī.
"Režīma uzbrukumi medijiem ir tikai daļa no plašākām represijām Baltkrievijā, kur kopumā aizturēti vairāk nekā 32 tūkstoši cilvēku. Apmēram 900 ir aizdomās turamie politiski motivētās krimināllietās, ir 400 spīdzināšanas gadījumu, par kuriem ziņojusi ANO, un astoņi aktīvisti, kas miruši valsts vardarbības dēļ. Neviena valdības amatpersona nav saukta pie atbildības," uzsvēra Cihanouska.
Redzamākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu aiz restēm, vai ārzemēs. Gan Viļņā, gan Varšavā strādā aptuveni 20 baltkrievu. Ikdienā birojs rīko tikšanās ar mērķi pārliecināt valstu līderus izvērst pret Lukašenko režīmu un viņam pietuvinātajiem sankcijas, kā arī organizē palīdzību Baltkrievijā palikušajiem. Opozīcijas komanda apgalvo, ka regulāri komunicē arī ar režīma pārstāvjiem, jo, kaut arī OMON un milicijas darbinieku rindās lielākoties ir Lukašenko lojāli cilvēki, diezgan daudz ierēdņu un militārpersonu nolēmušas sadarboties ar opozīciju.
"Lukašenko ir ļoti vājš, tāpēc viņš izmanto vardarbīgas metodes.
Pēdējais instruments ir milicija un OMON. Pašlaik valsts praktiski nestrādā. Funkcionē tikai varas struktūras. Budžets atrodas pilnīgā deficītā. Tas tiek novirzīts tikai dubultām samaksām tiem, kas viņu aizsargā. Viņš sēž bunkurā, saprot, ka nepieciešams ieviest kādas izmaiņas, veikt reformas, saprot, ka Maskava arī šaubās. Viņš vienkārši cenšas iegūt laiku un cer, ka protesti paši no sevis izbeigsies. Bet es neticu, ka tie beigsies. Cilvēki nekur nedosies. Lukašenko nāksies veikt koncesijas. Tautas spiediens palīdzēs ātrāk sasniegt to brīdi," uzsvēra Cihanouskas padomnieks Vjačorka.
Viņš atzina, ka daļa Baltkrievijā dzīvojošo ir noguruši no ilgstošajiem protestiem vai neapjauš notiekošā nozīmi, bet, viņaprāt, šobrīd nedrīkst padoties un nodot tos tūkstošus cilvēku, kuri izgāja ielās augustā un kuri turpina rīkot protesta akcijas, lai iestātos par pārmaiņām Baltkrievijā.
"Lielas valstis, kā piemēram Vācija, visas skatās uz Krieviju. Viņi kādu iemeslu dēļ baidās no Krievijas. Viņi skatās uz Baltkrieviju, bet domā par ģeopolitiku un baidās uzkāpt Putinam uz kājas. Bet mēs jau šeit neesam par vai pret Putinu, mēs cīnāmies par savu brīvību. Un, kad Eiropa beigs domāt Aukstā kara terminu loģikā, kad izbeigs skatīt visu ietekmes sfēru konceptā, mums būs daudz vieglāk. Mēs nevēlamies būt kāda ietekmes sfērā, vēlamies vienkārši brīvību un demokrātiju. Mums nepieciešams kāds, kurš uzņemsies atbildību, būs izlēmīgs un palīdzēs tikt no Lukašenko pavisam vaļā," norādīja Vjačorka.
KONTEKSTS:
Politiskā krīze Baltkrievijā turpinās kopš strīdīgajām prezidenta vēlēšanām, kas notika 9. augustā un izraisīja sacelšanos pret līdzšinējo autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko un režīma atbildi, īstenojot nežēlīgas represijas pret miermīlīgo demonstrāciju dalībniekiem.
