Pēc tam, kad pagājušā gada augustā prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā valdošais režīms pasludināja Aleksandra Lukašenko uzvaru, opozīcijas partiju pārstāvji, kuri jau bija apvienojušies kopīgā štābā, nodibināja Koordinācijas padomi.
Lukašenko nevēlas dialogu
Tās mērķis kopš pirmsākumiem ir bijis sarīkot jaunas vēlēšanas, ņemot vērā pierādījumus, ka augustā notikušo vēlēšanu rezultāti tika viltoti, un nodrošināt miermīlīgu varas maiņu. Kaut arī padomes pārstāvji mēģināja veidot dialogu ar Baltkrievijas režīmu, tas neizdevās. Tā vietā opozicionārus vai nu ievietoja aiz restēm, vai arī viņiem nācās pamest Baltkrieviju, lai izvairītos no represijām.
Svjatlana Cihanouska, populārā baltkrievu blogera Sharheja Cihanouska sieva un opozīcijas partiju kopīgi izvirzītā kandidāte prezidenta vēlēšanās, tagad atrodas Lietuvā, kur viņai piešķirts patvērums.
Ar viņu kopā strādā vēl vairāki opozicionāri, kuriem atgriezties Baltkrievijā, tāpat kā Cihanouskai, šobrīd nav iespējams, jo pret viņiem uzsāktas krimināllietas saistībā ar ekstrēmismu un mēģinājumiem gāzt varu.
Piemēram, juriste un aktīviste Olga Kovaļkova, kas ir Cihanouskas labā roka, un baltkrievu žurnālists Franaks Vjačorka, kurš ir Cihanouskas galvenais padomnieks.
Simtiem politieslodzīto
Lietuvā, Polijā, Vācijā un citviet atrodas arī citi redzamākie opozīcijas pārstāvji, kā arī Koordinācijas padomes locekļi. Piemēram, bijušais kultūras ministrs un diplomāts Pāvels Latuško. Vācijā apmetusies baltkrievu rakstniece, Nobela prēmijas laureāte literatūrā Svetlana Aleksijeviča, kura, tāpat kā Latuško, ir Koordinācijas padomes prezidija locekle.
Latvijā uzturas bijušais prezidenta amata kandidāts Valērijs Cepkalo kopā ar sievu Veroniku. Veronika arī bija viena no plašo protestu simboliem kopā ar Cihanousku un Mariju Koļesņikovu. Atšķirībā no abām kolēģēm Koļesņikova, kas bija prezidenta amata kandidāta Viktora Babariko biroja vadītāja, nepameta Baltkrieviju un pašlaik atrodas apcietinājumā, tāpat kā Koordinācijas padomes loceklis un advokāts Maksims Znaks.
Aiz restēm Baltkrievijā ir vēl simtiem opozicionāru un viņu atbalstītāju. Viens no viņiem – 50 gadus vecais aktīvists Vitolds Ašuroks, kuram par piedalīšanos protestos bija piespriesti pieci gadi ieslodzījumā – pagājušonedēļ nomira Šklovas pilsētas cietumā. Vietējie mediji vēsta, ka nāves iemesls bijis sirds apstāšanās. Vīrietis iepriekš tika atzīts par politieslodzīto.
Reaģējot uz šo ziņu, Eiropas Savienības pārstāvis Peters Stano paziņojis, ka Eiropas Savienība pieprasa tūlītēju visu politisko ieslodzīto atbrīvošanu.
Lukašenko rīcībai nav racionāla izskaidrojuma
Tuvinieki raizējas, ka nopietni apdraudēta ir arī 26 gadus vecā Romāna Protaseviča dzīvība. Pēc viņa aizturēšanas internetā tika nopludināts video, kurā Protasevičs stāsta, ka atrodas Minskas izolatorā, pret viņu izturas korekti, viņš sadarbojas ar izmeklētājiem un atzīstas masu nekārtību organizēšanā Minskā.
Pērn šāda veida atzīšanos videokameras priekšā teica arī opozīcijas līdere Cihanouska, tolaik vēl it kā aicinot pārtraukt protestus, saucot Lukašenko par leģitīmu prezidentu un saucot sevi par “vāju sievieti.”
Cihanousku pēc šīs uzspiestās atzīšanās Baltkrievijas VDK nogādāja līdz robežai ar Lietuvu. Tad viņa, tāpat kā Protasevičs vēl nebija oficiāli ierakstīta Baltkrievijas režīma publicētajā teroristu sarakstā. Tieši šis statuss pašlaik pār Protaseviču met pat nāvessoda draudu ēnu. Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kas joprojām piespriež un izpilda nāvessodu.
Baltkrievijas neatkarīgie politiskie komentētāji spriež, ka nav skaidrs, ko Lukašenko ieguvis no šādas rīcības. Eiropas līderi to nosaukuši gan par gaisa pirātismu, gan valsts terorismu, kas netiks atstāts bez ilgtermiņa sekām.
“Es jokoju, ka visracionālākais skaidrojums notikušajam ir pārdot notikušā scenāriju “Netflix” un ar to dzēst Baltkrievijas ārējo parādu. Patiesībā nekāda racionāla skaidrojuma, protams, nav,” secina baltkrievu politologs Vadims Možeiko.
Vadonis negrasās atzīt savas kļūdas
“Acīmredzams, ka Baltkrievijas vara nav rēķinājusies ar savas rīcības sekām. Man šķiet, ka mēs bieži vien pārvērtējam Lukašenko rīcības racionalitāti. Daudzi redz kaut kādus viltīgus un gudrus nodomus tur, kur vienkārši ir atklāta muļķība
To mēs ne reizi vien redzējām 2020. gadā. Kāpēc tik muļķīgi bija jāreaģē uz koronavīrusu un jārunā par ārstēšanu ar ķiplokiem, atsvešinot sabiedrību? Kāpēc ļāva Babariko savākt parakstus un reģistrēties vēlēšanām, bet arestēja tikai pēc tam? Kāpēc pēkšņi ļāva Cihanouskai kļūt par kandidāti? Vienkāršs skaidrojums visam notiekošajam ir varas kļūdas, kas cita starpā skaidrojams ar to, ka Lukašenko apkārt tiek turēti cilvēki nevis pēc kompetences, bet gan pēc lojalitātes kritērijiem.”
Taču pats Lukašenko negrasās atzīt savas kļūdas un aizstāvējis “Ryanair” lidmašīnas sagrābšanu, izplatot pasaciņu par spridzināšanas draudiem, kas it kā esot saņemti no palestīniešu grupējuma “Hamas”.
“Lidojuma zonā, jūsu zināšanai, atrodas arī Baltkrievijas atomelektrostacija, un vai tad mums nepietiek ar vienu Černobiļu, vajag vēl otru? Saskaņā ar maniem oficiālajiem pienākumiem man vajadzēja aizsargāt cilvēkus un valsts drošību.
Es nevarēju ļaut lidmašīnai nokrist uz mūsu cilvēku galvām. Tāpēc nepārmetiet man. Es rīkojos likumīgi, lai aizsargātu savu tautu. Un tā būs arī turpmāk.”
