Baltkrievijas aviokompānija “Belavia” ir paziņojusi, ka reisos no Apvienotajiem Arābu Emirātiem uz Baltkrieviju pēc Dubaijas pieprasījuma vairs netiekot ielaisti sīrieši, irākieši, jemenieši un afgāņi. Tas varētu būt vēl viens būtisks solis centienos apturēt migrantu plūsmu uz Baltkrieviju.
Pie robežas vērojama pastiprināta rosība
Situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas kļūst saspringtāka. Pie robežas Baltkrievijas pusē joprojām atrodas liels skaits migrantu – aptuveni divi līdz četri tūkstoši. Lielākā daļa aizvien atrodas nometnē netālu Kužnicas–Bruzgu robežkontroles punkta, bet pārējie sadalījušies mazākās grupās, un katru dienu parādās ziņas par to, ka ir jauni mēģinājumi ar spēku ielauzties Polijā.
Svētdien pēcpusdienā izplatījās videomateriāls, kurā bija novērojama jauna bēgļu kolonna, kas pārvietojas pa šoseju un šķietami dodas robežas virzienā. Polijas izlūkdienesti ir satraukti par to, ka svētdien migrantu vidū mērķtiecīgi tika izplatīta informācija par to, ka pirmdien Polija atvērs koridoru drošai nokļūšanai Vācijā, un tas varētu novest pie sarežģītas situācijas un centieniem masveidīgi ar varu tikt pāri robežai.
Svētdien robežas tuvumā tika novērota lielāka Baltkrievijas drošības spēku rosība. Ieradās jauni drošības spēki, tika piegādātas militārās teltis, ģeneratori, drošībnieki un ugunsdzēseji atbrīvoja vietu. Tikmēr atsevišķi uzņēmumi ar kravas automašīnām esot piegādājuši akmeņus un būvgružus. Polijas pusē esošie drošības spēki iepriekš vairākkārt apmētāti ar akmeņiem.
Lukašenko noraida pārmetumus
Polijas robežsargi pēdējā diennaktī fiksējuši 118 mēģinājumus nelegāli šķērsot Baltkrievijas robežu. Savukārt četras personas mēģinājušas ar personīgo automašīnu Polijā nelegāli ievest kopumā 33 cilvēkus. Tas atklāts pierobežas ciemos uz šosejām veiktajās pārbaudēs.
Kā komentārā radio “Svoboda” atzinis kāds no migrantiem, kura vārdu medijs neatklāj, Baltkrievijas drošības spēki liek migrantiem iebrukt Polijā un nodrošina viņus ar nepieciešamajiem rīkiem. No migrantu vidus naktī tikuši uzrunāti un sapulcēti jauni cilvēki, kas tiek sagatavoti mēģinājumiem šķērsot robežu ar spēku.
Migrants minējis, ka ap pusdienlaiku tiekot plānots gājiens uz galveno pāreju, kas varētu būt galvenais robežkontroles punkts. Tikmēr Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka Baltkrievija nevēloties konfliktu uz robežas un notiekot mēģinājumi pārliecināt migrantus doties mājās, bet tie to negribot darīt.
Drošības situāciju pirmdien Viļņā apspriež Baltijas valstu prezidenti, kuriem videozvanā pievienosies Polijas prezidents Andžejs Duda. Pēc sarunām pēcpusdienā gaidāma prezidentu preses konference. Savukārt Eiropas Savienības ārlietu ministri pirmdien sanāksmē varētu apstiprināt sankcijas pret Baltkrieviju.
Lietuva aicina apturēt Minskas lidostas darbību
Sankciju jautājums nebūt gan nav vienīgais, ko saistībā ar Baltkrieviju apspriedīs ministri, un uz to pirms tikšanās žurnālistiem norādīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
“Mums jāpadara Minskas lidosta par zonu, kurā netiek veikti lidojumi. Vismaz pagaidām mums jādara viss, lai nodrošinātu to, ka neviena lidmašīna, kas potenciāli varētu vest migrantus, kuriem ir nolūks šķērsot robežu nelegāli, nenolaistos Minskā vai jebkurā citā Baltkrievijas lidostā. Ir ļoti svarīgi to panākt,” uzsver Landsberģis.
“Otrkārt, mums jārunā par to, kā tiem, kas jau atrodas Baltkrievijā, nodrošināt drošu ceļu uz mājām. Jāstrādā ar starptautiskajām institūcijām. Ja mēs to panāksim, Lietuva būs gatava palīdzēt ar tehnisku palīdzību, lai cilvēki atgrieztos.
Treškārt, mums jārunā par Baltkrievijas režīma nākotni. Pēc tam, kad sankcijas būs iedarbojušās, būs jārunā par to personu juridiskajām sekām, kuri piedalījās cilvēku nogādāšanā Baltkrievijā, radot traģēdiju uz robežas.”
Notikumus uz robežas vēl svētdien ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju pārrunāja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kurš sarunā norādīja uz nepieņemamo migrantu kā ieroča izmantošanu. Tikmēr Makejs centās uzsvērt to, ka sankcijas krīzes risināšanai būs “veltas” un “kontrproduktīvas”.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
