Latvijas Ārpolitikas institūts ceturtdien, 10. septembrī, rīkoja diskusiju par Baltkrievijas politisko krīzi un sekām, ko tā varētu atstāt uz Krieviju un Rietumiem. Diskusijā piedalījās arī Arkādijs Mošess, kurš sniedza interviju LTV.
Redzam, ka pēdējo dienu laikā aiztur arvien vairāk cilvēku. Būtībā tiek grauta Koordinācijas padome. Vairums tās pārstāvju atrodas vai nu ārzemēs, vai ir aizturēti. Kā viņi šajā situācijā var turpināt savu darbu, lai veidotu dialogu ar varas iestādēm, kas bija viņu mērķis?
Tas ir ļoti sarežģīti. Domāju, ka tā ir daļa no režīma taktikas, lai apstādinātu protestus.
Problēma ir tāda, ka, kamēr daudzi priecājas, ka protesti ir decentralizēti un tiek organizēti virtuāli, realitāte ir tāda, ka revolūcijās netiek gūta uzvara bez līderiem.
Arī režīms to zina, tāpēc rīkojas šādi. Domāju, ka tam, kurš tagad nolems turpināt koordinēt protestus, būs grūti. Bet skaidrs, ka režīms aizvēris durvis jebkādam dialogam ar Koordinācijas padomi.
Jūs sakāt, ka viņi nolēma neveidot dialogu ar Koordinācijas padomi. Tā vietā viņi veido dialogu ar Maskavu. Lukašenko drīzumā tiksies ar Vladimiru Putinu. Ko mums sagaidīt no šīs tikšanās?
Es domāju, ka, pirmkārt, šī tikšanās simbolizē to, ka aiz Lukašenko stāv Maskava ar visu nepieciešamo diplomātisko atbalstu. Bet es nedomāju, ka viņi apspriedīs Baltkrievijas suverenitātes jautājumu. Lukašenko to ir skaidri pateicis.
Visticamāk, tiks apspriesti jautājumi, kas saistīti ar pašreizējā procesa ekonomisko pusi. Proti, ar ko Maskava varētu rēķināties gadījumā, ja tā sniegtu ekonomisko palīdzību. Tas virzīs viņu sarunu.
Vai varētu būt vēl kādi aspekti, ko viņi pārrunās? Ko Lukašenko varētu atdot apmaiņā pret Maskavas palīdzību?
Es domāju, ka pašreizējās situācijas paradokss ir tāds, ka Maskavai vēl ir pāragri izdarīt tādu spiedienu, jo sākumā Lukašenko vajadzētu uzvarēt un atgūt varu Baltkrievijā. Kad viņš to būs paveicis, viņš varēs atteikties no visiem saviem solījumiem, kā viņš to vairākkārt darījis jau iepriekš.
Tikmēr mēs redzam, ka opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tiekas ar Eiropas līderiem. Cik saprotu, viņa tagad apceļos vairāku Eiropas valstu galvaspilsētas. Būtībā Rietumu sabiedrība atzīst viņu kā baltkrievu tautas līderi. Kā tas iet kopā ar to, ka eiropiešiem nav izdevis izveidot dialogu ar Lukašenko, bet viņš vēl joprojām atrodas pie varas?
Rietumu sabiedrība neatzīst viņu kā baltkrievu līderi. Rietumu sabiedrība neatzīst vēlēšanu rezultātus, kas ir kaut kas cits. Atcerēsimies, ka Rietumu diplomāti vēl joprojām atrodas Minskā un viņi nav atsaukti. Tas nozīmē, ka līdz novembra sākumam, kamēr Lukašenko prezidentūras termiņš vēl ir likumīgs, viņi atradīsies tur.
Un, kas notiks pēc tam, vēl joprojām ir miglā tīts. Bet es domāju, ka Rietumu līderi turpinās veidot dialogu ar Lukašenko.
Tas nozīmē, ka viņi atzīst viņu kā de facto vadītāju valstī.
Jūs pieminējāt Rietumu diplomātus. Vakar mēs redzējām vairākus no viņiem Koordinācijas padomes prezidija locekles, Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas dzīvoklī, kur viņi aizsargāja viņu no varas iestādēm. Cik nozīmīgs bija šis diplomātu solis?
Tas bija nozīmīgs, bet tas simbolizē bezpalīdzību. Ja nepieciešams fiziski nosūtīt vēstniekus, lai sargātu kāda durvis, tad skaidrs, ka viņiem nav pietiekamu diplomātisko instrumentu, ar kuriem paust savu pozīciju pašreizējai vadībai.
