Baltkrievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) joprojām turpina kristies. Pērn laika posmā no janvāra līdz augustam tā izaugsme bija 3% apmērā, taču tagad nokritusies līdz 2,4%. Baltkrievijas IKP pieauguma prognozes šim gadam ir dažādas, svārstoties no 1,2% līdz 2,5%.
Kā norādīja eksperti, IKP pieauguma palēnināšanās Baltkrievijā saistīta ar ražošanas samazināšanos lauksaimniecības sektorā par 4,7%. Problēmas skar piena ražošanu, tāpat šogad bijusi slikta raža.
Kā skaidroja Baltkrievijas banka, ekonomikas izaugsmi joprojām turpina iegrožot nepietiekams patērētāju pieprasījums un zemā investīciju aktivitāte uz lielas nenoteiktības un paaugstinātu risku fona.
Tomēr situācija šajā sektorā, pēc analītiķu domām, liecinot, ka Rietumvalstu sankcijas vēl nav būtiski ietekmējušas ražošanu.
Pēc ekspertu domām, ekonomikai šobrīd palīdz informācijas un komunikāciju nozare. Palēnināties turpina arī iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums. To lielā mērā nosaka augstā inflācija, kas oktobrī fiksēta 10,5% apmērā.
Situāciju pasliktināt varētu piektā sankciju pakete, par kuru ES Ārlietu padomē pirms nedēļas tika panākta politiska vienošanās. Vēl gan notiek izstrādes process, un par to, kas tieši sankcijām tiks pakļauts, varētu būt zināms šonedēļ vai nākamnedēļ. Sankciju paketē varētu būt divas sadaļas – viena no tām vērsta pret tiem, kas ir atbildīgi par migrācijas plūsmu organizēšanu, otra – pret tiem, kas vainojami cilvēktiesību pārkāpumos Baltkrievijā.
Tomēr sankcijas varētu tikt vērstas arī pret lidsabiedrībām, kas palīdz nogādāt migrantus Minskā. Tātad sankcijas varētu skart Baltkrievijas valsts lidsabiedrību "Belavia". Lidsabiedrības gaisa flotē ir 29 lidaparāti, no kuriem līzingā caur Īrijas kompānijām iegādātas ir 17. Sankcijas varētu paredzēt līzinga līgumu laušanu ar "Belavia", tātad lidmašīnas būtu jāatdod un lidsabiedrībai varētu tikt liegts slēgt jaunus līgumus ar Eiropas kompānijām.
Katrā ziņā ar būtiskām ekonomiku ietekmējošām sankcijām neviens vēl nesteidzas, un tā vien varētu šķist, ka līdz šim ieviestās sankcijas ļoti manāmu ietekmi atstājušas nav. Un finansiālu atbalstu turpina sniegt Krievija. Kā uzskata eksperti, tieši Krievijas pieredze liecina, ka pat 10 gadu ilga ekonomikas stagnācija un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās autoritāram režīmam nav katastrofa. Pret Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmei jābūt ļoti lielai, lai režīmu būtiski satricinātu, piemēram, pilnībā slēdzot tranzītu uz Eiropu. Polijas politiķi nesen izteica draudus, ka varētu tikt slēgta abu valstu robeža, apturot tranzītu. Lukašenko pirmdien uzsvēra, ka šādi draudi viņu nebiedējot un aicināja poļus padomāt, ko tie darīs, lai sasniegtu Krieviju, Ķīnu un Austrumus kopumā, ja robeža būs ciet.
Savukārt to, kāda ir Latvijas tirdzniecība ar Baltkrieviju, īsi ieskicēja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, kurš norādīja, ka Baltkrievija nav starp nozīmīgākajiem partneriem, Latvijai uz šo valsti eksportējot tikai nedaudz virs 1% preču un importējot ap 2% preču.
"Kopumā Latvija neeksportē uz Baltkrieviju ievērojam apjomu preču, kas atbilst sankciju grupām, un vispār kopējie eksporta un importa apjomi nav ļoti nozīmīgi vai kritiski kādai nozarei vai preču pakalpojumu grupai. Ja mēģinām vienā vai divos procentos saskatīt kādas tendences vai sankciju ietekmi, šīs sankcijas neattiecas uz Latvijas eksporta grupām tieši," viņš sacīja.
Tirdzniecība ar šo valsti jau tradicionāli Latvijai nav bijusi liela. Daļēji tas saistāms ar augstiem riskiem, piebilda Kalniņš.
Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Krievijā Georgijs Vojevoda, kurš iepriekš vadīja pārstāvniecību Baltkrievijā, skaidroja, ka pērn tirdzniecības apgrozījums bijis 566 miljonus eiro liels, un šobrīd esot maz ticams, ka situācija būtu krasi mainījusies.
"Jau gadu mums [LIAA] tur nav pārstāvniecības, respektīvi – LIAA aktivitātes šajā virzienā ir samazinājušās. Kas tagad notiek, diemžēl man grūti prognozēt, bet diez vai tik īsa perioda laikā kaut kas var mainīties radikāli, bet tas pats apjoms, es domāju, arī saglabājas," viņš teica.
Kopumā Baltkrievijas eksports kopš maija ir audzis. Pamatā eksportēti tiek mēslošanas līdzekļi, eļļas, pārtika, transporta līdzekļi un citas preces. Kopš maija audzis arī imports. Skaidrs, ka būtiskākais un lielākais partneris eksportā un importā turpina būt Krievija, tomēr augšgalā ir arī Ukraina un Polija, ar kurām attiecības gan nav no tām labākajām, arī tādēļ, ka jāspēlē līdzi Krievijai. Tā, piemēram, novembra sākumā kļuva zināms, ka Baltkrievija vairs neslēgs jaunus līgumus par elektroenerģijas piegādi Ukrainai. Saprotot, ka ar Rietumiem un otru lielāko tirdzniecības partneri Eiropas Savienību attiecības kļūst arvien sarežģītākas, Baltkrievija aktīvi turpina lūkoties uz citiem tirgiem. Piemēram, Āzijā esošo Kazahstānu, Uzbekistānu un Azerbaidžānu, kuras jau iepriekš bijušas TOP20 sarakstā, uz kurām tiek eksportēts visvairāk.
Valsts ziņu aģentūrā "Belta" atrodamas vairākas ziņas par sadarbības veicināšanu, piemēram, ar Kazahstānu un Kirgizstānu. Tur esot interese par baltkrievu autorūpniecības sortimentu. Aktīvi tiekot strādāts arī pie sadarbības paplašināšanas ar Tuvo Austrumu un Persijas līča valstīm.
