Baltkrievijas analītiķis: Minskas draudiem par atbildes sankcijām nav seguma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltkrievijas ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka drīzumā tiks apstiprinātas atbildes sankcijas pret tām valstīm, kuras ir ieviesušas sankcijas pret Baltkrievijas režīmu. Paredzēts papildināt sarakstu ar personām, kurām liegta iebraukšana Baltkrievijā, kā arī aizliegt virkni preču tirdzniecību. Tāpat plānota virkne publiski neatklātu pretpasākumu. Komentētāji gan norāda, ka šādiem Minskas draudiem nav reāla seguma.

Baltkrievijas analītiķis: Minskas draudiem par atbildes sankcijām nav seguma
00:00 / 04:41
Lejuplādēt

Vien dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija un Kanāda ieviesa jaunas ekonomiskās sankcijas pret baltkrievu amatpersonām un uzņēmumiem, Baltkrievijas ārlietu ministrija paziņoja, ka tās atbilde būs asimetriska un adekvāta, gan nepaskaidrojot, ko ar to domā. Šīs nedēļas sākumā valsts Ārlietu ministrija paziņoja, ka, atbildot uz rietumvalstu nedraudzīgajām darbībām, valstī tiks aizliegts ievest virkni preču no šīm valstīm, bet iekšējais tirgus tiks piepildīts ar precēm no draudzīgajām valstīm.

"Viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā pretoties kolektīvo Rietumu ārējam spiedienam un stiprināt Baltkrievijas ekonomisko drošību, ir turpināt Savienības valsts ar Krieviju integrācijas programmas, kā arī veidot noturīgas ekonomikas un tirdzniecības saites ar Eirāzijas ekonomiskās savienības partneriem un citām tālākām valstīm," vēsta ministrijas paziņojums.

Tā kā Rietumu sankcijas skar arī aviokompāniju "Belavia", Baltkrievija gatavojas ieviest atbildes ierobežojumus arī vairākiem aviopārvadātājiem no Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes. Tāpat tiks paplašināts saraksts ar personām, kurām būs liegtas iespējas ieceļot Baltkrievijā un arī Krievijā. Vienlaikus ministrija norādījusi, ka ir arī dažādi nepubliskojami pasākumi.

"Šie atbildes pasākumi var tikt atcelti tad, ja attiecīgās valstis vai valstu grupas atteiksies no kaitīgās aukstā kara loģikas,

atgriezīsies uz konstruktīvas sadarbības ceļa ar mērķi saglabāt mieru un stabilitāti Eiropas kontinentā, kā arī pilnībā izpildīs tās starptautiskās saistības, kuras tās ir uzņēmušās," norāda ministrijā.

Sagaidāms, ka attiecīgs lēmums par atbildes sankciju piemērošanu tiks apstiprināts tuvāko dienu laikā.

Ekonomikas analītiķis Sergejs Čalijs, kurš savulaik tika izvirzīts darbam opozīcijas spēku Koordinācijas padomē, gan uzskata, ka Baltkrievijas amatpersonu draudiem piemērot atbildes sankcijas nav nekāda vērā ņemama seguma.

"Es neredzu nekādas iespējas nodarīt šīm valstīm vismaz kaut kādu kaitējumu.

Visi tie draudi, kurus ir izteicis Aleksandrs Lukašenko, nav realizējami. Piemēram, viņš teica, ka viņam uzspļaut uz visu jūsu ķīniešu vai krievu tranzītu – es ņemšu un visu aizslēgšu. Toreiz paši krievi sāka teikt – pag, kā tu tā vari rīkoties, jo tas taču nav tavs. Draudi tiešām ir, taču tie nav nopietni. Un tāpēc arī Ārlietu ministrija sākotnēji šo atbildi sauca par asimetrisku. Pēc tam premjerministrs Golovčenko teica – nē, atbildes sankcijas būs simetriskas. Tā viņi tur īsti netiek skaidrībā. Jā, protams, ir šī nepubliskā daļa… Bet nodarīt kaitējumu tiem, kuri ir ieviesuši pret tevi sankcijas, tā, lai neaizskartu tā intereses, kuras tu nevēlies aizskart... Es šādus variantus neredzu," stāstīja analītiķis.

Baltkrievu mediji jau norāda, ka strīdi par sankcijām un atbildi uz tām turpinās jau kopš 1997. gada, kad pēc referenduma Aleksandrs Lukašenko faktiski ieguva absolūtu varu. Šajā laikā Baltkrievijas varas iestādes ne reizi vien ir draudējušas iekļaut Eiropas amatpersonas valstī nevēlamu personu sarakstā, taču šāds saraksts nekad nav publiskots. Savulaik tika draudēts iesaldēt bijušā ASV prezidenta Džordža Buša un valsts sekretāres Kondolīzas Raisas kontus Baltkrievijā, taču gandrīz ar pilnu pārliecību var apgalvot, ka viņiem šādu kontu vai aktīvu Baltkrievijā nekad nav bijis. Arī draudi ierobežot rietumvalstu aviokompāniju darbību Baltkrievijā faktiski ir tukši solījumi, jo pēc "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā rietumvalstis pašas ir pārtraukušas lidojumus uz Baltkrieviju.

Tūlīt pēc Rietumu sankciju pieņemšanas izskanēja viedoklis, ka viens no galvenajiem mērķiem ir nodarīt nevis kaitējumu Baltkrievijas ekonomikai vai sabiedrībai, bet gan panākt Aleksandra Lukašenko sēšanos pie sarunu galda. Pēdējo dienu Lukašenko retorika liecina, ka viņš šādām sarunām nav gatavs, lai arī Ārlietu ministrija uzsver, ka abpusēji izdevīga dialoga laikā par sankciju un pretsankciju atcelšanu runāt varētu.

Pašlaik Lukašenko vislielāko uzmanību velta diskusijām par nākamo valsts konstitūciju un tās apstiprināšanu referendumā. Svētdien Lukašenko paziņoja, ka aptaujas liecinot par iedzīvotāju vēlmēm pēc pārmaiņām, tāpēc arī jaunajā konstitūcijā varai vairs nevajadzētu koncentrēties viena cilvēka rokās, vai tas būtu Lukašenko vai kāds cits. Režīma kritiķi tomēr norāda, ka gan šīs aptaujas rezultāti, gan gaidāmais referendums ir tikai aizsegs patiesajai autoritārā līdera vēlmei noturēt un nostiprināt savu varu.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm. Eiropas Savienība šogad pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti