Sadaļas Sadaļas

Baltkrievijā varētu izsludināt politieslodzīto amnestiju

24. jūnijā Baltkrievijā sāksies tiesas process pret vairākiem ievērojamiem politieslodzītajiem. Viņu vidū ir arī opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vīrs blogeris Sergejs Cihanouskis un politiķis Mikola Statkēvičs. Vienlaicīgi baltkrievu presē izskan ziņas, ka valstī notiek gatavošanās politiskajai amnestijai, ko varētu izsludināt jūlija sākumā.

Kopš prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā ir pagājuši vairāk nekā 10 mēneši, taču vairāki no Baltkrievijas valdošā režīma pretiniekiem ieslodzījumā ir pavadījuši jau daudz ilgāku laiku.

Draud līdz 15 gadu cietumsods

Baltkrievijā varētu izsludināt politieslodzīto amnestijuUģis Lībietis

Tagad kļuvis zināms, ka 24. jūnijā sāksies tiesas process pret sešiem no redzamākajiem aktīvistiem – politiķi Mikolu Statkēviču, videoblogeri un potenciālo prezidenta amata kandidātu Sergeju Cihanouski, “Telegram” kanāla administratoru Igoru Losiku, Svjatlanas Cihanouskas izvirzīšanas iniciatīvas grupas pārstāvi Artjomu Sakovu, Cihanouska soctīklu projekta moderatoru Dmitriju Popovu un blogeri Vladimiru Ciganoviču.

Viņi tiek apsūdzēti masu protestu organizēšanā, sociālā naida kurināšanā, kā arī sabiedrisko kārtību rupji pārkāpjošu pasākumu organizēšanā un citos noziegumos.

Notiesāšanas gadījumā, atkarībā no pierādītās vainas, apsūdzētajiem draud līdz pat 15 gadiem ilgs cietumsods. Tāpat visiem kopā piemērots vairāk nekā miljons eiro liels naudassods.

Taču vienlaicīgi arvien aktīvāk tiek runāts par to, ka 3. jūlijā gaidāmā Baltkrievijas neatkarības diena varētu nākt ar politisko amnestiju. Piemēram, baltkrievu izdevums “Naša Ņiva” ziņo, ka izmeklēšanas iestādes jau ir sākušas veidot personu sarakstus, uz kurām varētu attiecināt politisko amnestiju.

Šādi saraksti tiekot sastādīti stingrā slepenībā un nav skaidrs, pēc kādiem principiem tie tiek veidoti. Atsaucoties uz saviem avotiem, izdevums norāda, ka amnestiju, ja tā tiks īstenota, varētu piemērot par nenozīmīgiem pārkāpumiem, piemēram, uzrakstiem uz sienām.

Baltkrievijā ir 500 politieslodzīto

Bijušais prezidenta amata kandidāta Viktora Babariko štāba koordinators Jurijs Voskresenskis, kuru tagad nereti uzskata par Aleksandra Lukašenko izvēlētu sarunvedēju starp opozīciju un varas iestādēm, intervijā radiostacijai “Euroradio” norāda, ka amnestija šobrīd, kad valsts ir nonākusi starptautiskā izolācijā, ir ļoti nozīmīga.

Pēc viņa vārdiem, ar katru brīdi šo vēstures lappusi pāršķirt būs grūtāk, tāpēc arī ir sagatavots likumprojekts, kā amnestijai vajadzētu izpausties.

“Mēs vēlamies, lai visi cilvēki atgrieztos savās ģimenēs. 90 procenti no cilvēkiem ir apcietināti netīšām. Jūs taču saprotat, ka tie daži, kurus valsts mediji sauc par sazvērniekiem, jebkurā gadījumā brīvībā nenonāks.

Nepieņems ne Pāvels Severiņecs, ne Nikolajs Statkēvičs nekādu amnestiju. Tāpēc – lai sēž! Bet pārējos 90 procentus ir nepieciešams atkal atgriezt ģimenēs – pie mātēm, sievām un bērniem.”

Vairāki komentētāji jau sākuši vilkt paralēles ar 2016. gadu, kad pēc politieslodzīto, tostarp arī minētā Mikolas Statkēviča, atbrīvošanas Eiropas Savienība izlēma atcelt visas pret baltkrievu amatpersonām un uzņēmumiem ieviestās sankcijas, izņemot ieroču embargo. Tādējādi bija cerēts uzlabot Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, kas uz brīdi arī tika panākts.

Par to, ka Aleksandrs Lukašenko varētu mēģināt šo scenāriju atkārtot, nu jau atkal tiek runāts vairāk nekā gadu. Pašlaik cilvēktiesību aktīvisti par politieslodzītiem Baltkrievijā uzskata aptuveni 500 cilvēku.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš pagājušā gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.

2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt