Pasaules panorāma

Pieņemoties spēkā ziemai, Ukraina turpina cīņu Donbasā

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma - Krievijas paramilitārais grupējums ‘’Vagner'';Vai irst mini Nato? Eiropas Savienības Austrumu robežu nostiprināšana

Vai Krievija zaudē ģeopolitisko ietekmi sabiedroto vidū?

Baltkrievija un citas Krievijas sabiedrotās mēģina izvairīties no dziļākas iesaistīšanās karā pret Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievija joprojām cenšas ievilkt savu sabiedroto Baltkrieviju dziļāk karā pret Ukrainu, taču ideja par karošanu Ukrainā ir ļoti nepopulāra baltkrievu sabiedrībā. To saprot arī Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko, kurš mēģina visādi lavierēt, lai tikai baltkrievu spēkiem nebūtu jāpiedalās tiešā karadarbībā, ko savukārt cenšas panākt Vladimirs Putins.

Pagājušās nedēļas nogalē Minsku apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Apspriežamie jautājumi acīmredzot bija risināmi ļoti steidzami. Lukašenko savā pilī ieradās brīvdienā, un sarunas notikušas vakarā.

Lukašenko baidās zaudēt kontroli pār sabiedrību

Pēc pēkšņās Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja nāves Lukašenko ir zaudējis vienu no sava režīma balstiem. Makejs bija viens no retajiem ierēdņiem Lukašenko sistēmā, ar kuru Rietumi bija gatavi risināt dialogu.

"Ja runājam par kādām garantijām un pārrunām, Makejs bija persona, kas to varēja izdarīt. Kremlim būtu ļoti izdevīgi, ja Makeja nebūtu. Apcirst jebkādus Lukašenko sakarus un kontaktus ar Rietumiem, jo šādā situācijā viņš kļūst vēl vairāk atkarīgs no Kremļa," spriež Baltkrievijas pilsonisko iniciatīvu centra "Mūsu māja" vadītāja Olga Karača.

Viņa norāda, ka Lukašenko līdz šim nav spēris izšķirošo soli, jo iesaistīšanās karā var izraisīt neapmierinātības vilni sabiedrībā, un viņš baidās zaudēt trauslo stabilitāti un kontroli.

Līdzīgu piesardzību izrāda arī citas formālās Krievijas sabiedrotās, kas ietilpst Kolektīvās drošības līguma organizācijā (KDLO). Tas ir Krievijas izveidots militārs bloks, kas raksturots kā "mini NATO" jeb pretsvars Rietumiem.

KDLO sastāvā ir Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.

Maskavas sabiedrotie negrib karot Ukrainā

Līdz šim Krievijai un Baltkrievijai bija liela teikšana KDLO, organizācijā, kas izveidota kā pretsvars NATO blokam, kurš šobrīd palīdz Ukrainai cīnīties pret agresoru.

Starp citu, KDLO ģenerālsekretārs baltkrievs Staņislavs Zasjs tika minēts kā viens no kandidātiem uz vakanto Baltkrievijas ārlietu ministra vietu.

Armēnijas galvaspilsētā Erevānā novembrī notika KDLO samits, kas parādīja, ka Kremļa karš pret Ukrainu sācis mainīt valstu nostāju pret Maskavas politiku.

Samitā iezīmējās nesaskaņas dalībvalstu vidū, un ir liecības, ka Kremļa sabiedrotie sāk novērsties no Krievijas.

"Manuprāt, arī citas valstis Kolektīvās drošības līguma organizācijā, ieskaitot Armēniju, kā krabīši rāpjas atpakaļ no idejas un dalības karā un karavīru sūtīšanas. Tas nav jautājums par Rietumu sankcijām.

To līderi negrib izskaidroties ar savu tautu un atbildēt uz jautājumiem par to, kāpēc mūsu puiši tur devās un kāpēc gāja bojā?

Kolektīvās drošības līguma organizācija cieš krahu. Mans viedoklis, ka tā sāk diezgan nopietni jukt," uzskata Olga Karača.

Vidusāzijas valstis norobežojas no Putina politikas

Aizvien biežāk valstu pārstāvji atļaujas publiski kritizēt KDLO lēmumus. Kopīgās fotografēšanās laikā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans esot turējies pa gabalu no Putina un atteicies parakstīt sanāksmes gala deklarāciju, jo Armēnijai nebija pausts atbalsts konfliktā ar Azerbaidžānu.

Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, kurš vairākkārt iepriekš uzsvēris, ka Ukrainas teritorija ir nedalāma, aizvien biežāk sāk īstenot no Maskavas neatkarīgu ārpolitiku. Viņš ir atteicies atbalstīt Krieviju karā un palīdzēt apiet sankcijas.

Savukārt Kirgizstānas prezidents Sadirs Žaparovs oktobrī neieradās uz Putina dzimšanas dienas svinībām un NVS samitu Sanktpēterburgā. Žaparovs atcēla Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu kopīgās mācības, jo Tadžikistānas spēki iegāja viņa valsts teritorijā.

Arī Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons nesen samitā Astanā Putinam aizrādījis, ka Tadžikistāna vienmēr cienījusi Krieviju un tā vēlas, lai arī Maskava cienītu Tadžikistānu, un lai neizturas pret Centrālāzijas zemēm tā, it kā tās joprojām būtu PSRS sastāvā.

Lukašenko vervē algotņus

Baltkrievijā darbojas Krievijas privātā militārā kompānija "Vagner", kas trenējot baltkrievu pārstāvjus. Starptautiskais pilsonisko iniciatīvu centrs "Mūsu māja", kas atrodas trimdā un analizē procesus Baltkrievijā, izpētījis, ka "Vagner" sadarbojas ar kompāniju "GrandServiss", kura savukārt esot saistīta ar Baltkrievijas prezidenta lietu pārvaldi.

"Viņi apmāca arī cilvēkus no kompānijas "GrandServiss." Tā ir tieši saistīta ar Viktoru Šeimanu. Šeimans ir viens no nedaudziem, kas karjeru sāka kopā ar Lukašenko. Viņu sauc par pelēko kardinālu. Viņš ir atbildīgs par opozīcijas politiķu un žurnālistu slepkavībām," norāda Karača.

Kompānija "GrandServiss" ir pirmā un joprojām vienīgā baltkrievu privātā apsardzes kompānija, kurai ar speciālu Lukašenko rīkojumu atļauts nēsāt un lietot kaujas ieročus.

"Līdz 2020. gada pavasarim Baltkrievijā nebija nekādu privātu militāru kompāniju. Nebija. Tas bija aizliegts," stāsta Karača.

"Nebija tā, ka cilvēki nemēģināja saņemt atļauju apsardzes aģentūru izveidošanai. Nevienam, kas mēģināja, Lukašenko neiedeva privilēģijas nēsāt kaujas ieroci. Un pēkšņi 2020. gada maijā publiskajā telpā parādās organizācija "GrandServiss," kura ir saistīta ar Viktoru Šeimanu. Lukašenko ar visu savu paranoju neizsniegtu licenci lietot kaujas ieročus valsts iekšienē, ja viņš nebūtu pārliecināts par 1000%, ka tie ir uzticami cilvēki."

Baltijas valstīm jābūt uzmanīgām

2020. gada vasarā notika līdz galam vēl neskaidri notikumi, kuros bija iesaistīti algotņi no Krievijas. Neilgi pirms prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā ieradās grupa vāgneriešu, kurus arestēja un apsūdzēja par mēģinājumu sarīkot apvērsumu. Vēlāk Lukašenko algotņus aizsūtīja atpakaļ uz Krieviju. Šogad vasarā Minskā ieradās ap 20 instruktoru, lai apmācītu apsardzes kompānijas "GrandServiss" darbiniekus.

"Pēkšņi "Vagner" atkal uzpeld Baltkrievijā, bet jau režīmam pozitīvā kontekstā. Neviens vairs neatgādina mēģinājumu gāzt varu 2020. gadā. Un redzams, ka notiek diezgan aktīva gatavošanās kaut kādām darbībām.

Mans viedoklis, ka viņi gatavo diversantus darbam Ukrainas teritorijā vai Eiropas Savienības teritorijā. Domāju, ka Baltijas valstīm jāpiesargājas no kopīgām Baltkrievijas režīma un Krievijas specdienestu darbībām," brīdina Karača.

Baltkrievijā uzturas arī liels skaits Krievijas karavīru. Tikmēr Ukrainas drošības dienests neizslēdz iespēju, ka "Vagner" algotņi kopā ar baltkrieviem varētu sarīkot provokācijas uz robežas ar Ukrainu.

Augustā atvesta jauna grupa vāgneriešu un daudz nopietnāki ieroči, kādus apsardzes kompānijas parasti nelieto. Šobrīd minētā kompānija vairs tikpat kā nenodarbojas ar apsardzes pakalpojumiem, bet gan ar militāriem treniņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti