ĪSUMĀ:
- Aculiecinieki ziņo, ka aizvadītajā naktī Minskā protesti aizritējuši salīdzinoši mierīgi.
-
Savukārt Baltkrievijas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka aizvadītās diennakts laikā aizturēti gandrīz 700 protestētāji.
-
Gomeļā pēc aizturēšanas nomiris 25 gadus vecs jaunietis.
-
ANO cilvēktiesību komisāre apsūdzējusi Baltkrievijas valdību nevajadzīgā un pārmērīgā spēka lietošanā pret saviem pilsoņiem.
-
Vašingtona neizslēdz iespēju noteikt sankcijas pret Minsku.
-
ES dalībvalstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē apspriedīs situāciju Baltkrievijā un lems par sankciju piemērošanu amatpersonām.
Nerimst protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu un varasiestāžu vardarbību
Cilvēki galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās veidoja "dzīvās ķēdes", lai paustu solidaritāti ar demonstrācijās cietušajiem un aizturētajiem. Akcijā galvenokārt piedalījās baltā tērptas sievietes, bet vēlāk viņām piebiedrojās citi prezidenta kritiķi.
Aizvadītajā naktī Minskā neesot notikušas asiņainas sadursmes starp demonstrantiem un drošībniekiem. Atsevišķās vietās izcēlusies asa vārdu apmaiņa starp protestētājiem un spēka struktūru pārstāvjiem, bet tās nav pāraugušas fiziskās sadursmēs, ziņo mediji un aculiecinieki. Pie kāda lielveikala protestētāju izklīdināšanai esot izmantotas gumijas lodes.
Protestētāji arī izmēģināja jaunu taktiku – bloķēt satiksmi, lai neļautu drošības spēkiem doties uz protesta vietām, taču spēka struktūru pārstāvjiem izdevās novērst satiksmes traucējumus.
Iepriekšējās trijās naktīs Minskā un citās pilsētās notika sadursmes starp protestētājiem un likumsargiem. To laikā cietuši simtiem cilvēku.
Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja vakar paziņoja, ka Gomeļā pēc aizturēšanas nomiris 25 gadus vecais Aleksandrs Vihors. Viņu aizturēja svētdien ielu protestu laikā un piesprieda desmit dienu arestu. Komiteja apgalvo, ka jaunais vīrietis esot nomiris slimnīcā. Netiek atklāts viņa nāves iemesls.
Vairāki pazīstami Baltkrievijas valsts mediju žurnālisti un raidījumu vadītāji ir uzrakstījuši atlūgumus un par to paziņojuši sociālajos tīklos. Militārās pārraides televīzijas vadītājs Vladimirs Burko norādīja, ka vissliktākajos murgos nav spējis iedomāties, ka karavīrus un tehniku varētu izmantot pret tautu. Viņš arī aicināja karavīrus atturēties no vardarbības.
Vairākos uzņēmumos, piemēram, pašizgāzēju ražotājā “BelAZ”, vairāki simti darbinieku pieteica streiku, tādējādi solidarizējoties ar protestētājiem.
Valsts galvaspilsētā galvenokārt medmāsas un ārsti ar ziediem rokās veidoja solidaritātes ķēdes. Akcijas dalībnieku mērķis bija vērst uzmanību uz drošības iestāžu nežēlīgo izturēšanos pret protestētājiem.
Vairākiem desmitiem žurnālistu prettiesiski atņemtas kameras un bojāts ekipējums. Baltkrievijas žurnālistu asociācija paziņoja, ka protestu laikā no 9. līdz 12.augustam aizturēti vismaz 64 žurnālisti.
“Šis ir miermīlīgs protests. Mēs vēlamies mieru Baltkrievijā. Tas, kas notiek mūsu valstī, nav pareizi. Varas iestāžu un policijas rīcība nav pieņemama,” medijiem pauda protesta dalībniece Kristina Stročilova.
Minskas galvenajās ielās un laukumos izgājuši tūkstošiem cilvēku, veidojot “solidaritātes līnijas”. Līnijās stājas baltā tērptas sievietes, turot ziedus, plakātus un aizturēto cilvēku attēlus.
Protestē arī divu slimnīcu, pilsētas stomatoloģiskās poliklīnikas mediķi.
Lems par sankciju piemērošanu
Starptautiskā sabiedrība turpina kritizēt Baltkrievijas režīmu par vardarbīgo vēršanos pret miermīlīgiem protestētājiem, kuri tikai vēlas brīvi paust savu viedokli.
ANO cilvēktiesību komisāre Mišela Bašelē apsūdzējusi Baltkrievijas valdību nevajadzīgā un pārmērīgā spēka lietošanā pret saviem pilsoņiem.
Savukārt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kurš šajās dienās apmeklē Eiropu, sacīja, ka Vašingtona rūpīgi seko notikumiem Baltkrievijā un neizslēdz iespēju noteikt sankcijas pret Minsku.
“Mēs esam ļoti sarūgtināti, ka vēlēšanas nebija brīvas un godīgas. Mēs šādu uzvedību esam redzējuši arī agrāk, tāpēc mums ir nepatīkami, ka tas notika arī šoreiz. Mēs redzam vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem. Tā nevajadzētu notikt. Vēl neesam izlēmuši, kāda varētu būt piemērotākā atbilde, bet varu pateikt, ka mēs konsultējamies ar saviem eiropiešu draugiem, kuri ir tikpat noraizējušies par notiekošo Baltkrievijā. Mēs vēlam labu baltkrievu tautai, tāpēc rīkosimies tā, lai nekaitētu vienkāršajiem iedzīvotājiem,” Pompeo sacīja intervijā “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri rīt ārkārtas sanāksmē apspriedīs situāciju Baltkrievijā un lems par sankciju piemērošanu amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu apspiešanu. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka Latvija atbalstīs šādas sankcijas.
ES 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav atzinusi par brīvām un godīgām.
Starptautiskā Ledus hokeja federācija paziņojusi, ka sekos politiskās situācijas attīstībai Baltkrievijā, un neizslēdz iespēju pārcelt Minskā nākamgad paredzēto pasaules čempionātu hokejā uz citu valsti. Jāatgādina, ka 2021.gada pasaules čempionātu hokejā Minska rīko kopā ar Rīgu.
Viļņa kopā ar Rīgu un Varšavu piedāvā trīs punktu plānu situācijas risināšanai.
“Pirmkārt, Baltkrievijas varasiestādēm jāpārtrauc spēka pielietošana pret saviem pilsoņiem, lai mazinātu spriedzi. Otrkārt, Baltkrievijas varasiestādēm jāatbrīvo tūkstošiem aizturēto un visi protestētāji, kuri pakļauti represijām. Treškārt, Baltkrievijas varasiestādēm jāatjauno dialogs ar pilsonisko sabiedrību,” uzsvēra Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Savukārt Krievijā policija pie Baltkrievijas vēstniecības sanākušos izkliedēja, bet noliktās svecītes un ziedus iznīcināja un aizvāca.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēma 80,08% atbalstu, bet viņa galvenā konkurente, opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska – 10,9%.
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņojis, ka piektdien, 14. augustā, sasauks Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmi, kur tiks apspriesti steidzami jautājumi, kuru vidū ir situācija Vidusjūras austrumu daļā, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un notikumi Libānā.
Aicinājumu sarīkot šādu sanāksmi, lai apspriestu situāciju Baltkrievijā, pirmā izteica Polija, kurai pievienojās arī citas valstis.
Otrdien, 11. augustā, izplatītajā Eiropas Savienības augstā pārstāvja paziņojumā tika minēts, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.
