Sadaļas Sadaļas

Baltkrievijā top daudz jaunu partiju

Vairāki Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas līderi paziņojuši par jaunu politisko partiju veidošanu. Kā iemesls tiek minēta nepieciešamība sabiedrības mobilizāciju pārvirzīt nākamajā līmenī, kas ļautu vēl vairāk pietuvoties jaunām vēlēšanām. Atsevišķi kritiķi gan brīdina, ka partiju veidošana izskatās pēc šķelšanās opozīcijas rindās, turklāt partiju reģistrācija ar smagos noziegumos apsūdzētiem līderiem priekšgalā ir maz ticama. 

Baltkrievijā top daudz jaunu partijuUģis Lībietis

Pagājušajā nedēļā apritēja astoņi mēneši kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, un vadošie opozīcijas spēki joprojām plāno pavasari sagaidīt ar plašu ielu protestu atsākšanos. Viena no iespējām paust savu neapmierinātību varētu būt nākammēnes – 9. maijā, kad Baltkrievija arī atzīmēs Otrā pasaules kara beigas. Pagaidām gan domas par plašiem ielu protestiem kavē daudzus pārsteigušais sniegs.

Taču pēdējo nedēļu laikā daudzus pārsteiguši arī vairāku politisko aktīvistu paziņojumi par plāniem dibināt savas politiskās partijas. Viena no tām ir prokrieviskā partija “Sojuz” jeb „Savienība”, tā dēvētā „Demokrātisko spēku apaļā galda” organizatora Jurija Voskresenska partija, kustības “Runā patiesību!” pārtapšana partijā. No ieslodzījuma par savas partijas veidošanu paziņojuši arī bijušais prezidenta amata kandidāts Viktors Babariko, kā arī pašlaik trimdā dzīvojošais Tautas antikrīzes padomes vadītājs Pāvels Latuško.

"Tuvākajā laikā es jūs iepazīstināšu ar jaunas politiskās partijas platformu, kurā atradīsies vieta visiem, kuri vēlas mieru un demokrātiju. Visiem tiem, kuriem prioritāte ir neatkarība, brīvība un likuma augstākā vara. Kā es redzu turpmāko sadarbību demokrātisko spēku vidū? Tai ir jākļūst vēl daudz stiprākai, lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus. Mēs veidojam daudzpartiju sistēmu nākamajam mūsu valsts attīstības etapam. Šajā posmā Baltkrievija pilsoņiem jau būs reāla izvēle starp dažādiem politiskajiem spēkiem," norāda Latuško.

Pāvels Latuško atzīst, ka valstij vēlamais būtu parlamentāri prezidentālas republikas formāts, tāpēc jaunas partijas izveidošana tagad būtu ieguldījums valsts nākotnē.

Pēc Latuško vārdiem, Aleksandrs Lukašenko no šāda iznākuma baidās jau tagad, jo daudzpartiju sistēmu pieļaut nevēlas.

Pagājušajā nedēļā sasauktajā apspriedē par partiju sistēmas uzbūvi Lukašenko izteicās, ka partijām ir jāattīstās pakāpeniski, taču pašlaik, izņemot nelielu politizētu sabiedrības daļu, baltkrievu sabiedrībā pieprasījuma pēc daudzām partijām vēl neesot. Lukašenko arī atgādinājis, cik neveiksmīga šāda daudzpartiju sistēma ar oligarhu kontroli ir izrādījusies citās bijušajās padomju republikās.

Netrūkst komentētāju, kuri uzskata, ka jaunu partiju veidošanās liecina par šķelšanos demokrātiskajā opozīcijā. Proti, laikā, kad tiek gaidīta protestu aktivizēšanās un vienotas pozīcijas izstrādāšana, rodas iespaids par domstarpībām līderu vidū un atsevišķu aktīvistu vēlmi pamest Svjatlanu Cihanousku. Paši aktīvisti gan šādus pieļāvumus noliedz. Arī

Svjatlana Cihanouska jaunu partiju veidošanā apdraudējumu nesaskata.

"Es partiju veidot pilnīgi noteikti negrasos. Taču partiju veidošana ir dabisks domubiedru apvienošanas process, tas baltkrieviem ir mobilizējošais spēks. Es un mana komanda, līdzīgi kā visi pārējie baltkrievi, darām visu iespējamo, lai novestu valsti līdz jaunām vēlēšanām un lai radītu apstākļus normālai politiskai konkurencei. Tāpēc jaunu partiju veidošanā es nesaskatu neko sliktu. Mūsu uzdevums ir radīt normālu politisku atmosfēru, lai šīs partijas var mierīgi attīstīties un konkurēt savā starpā, līdzīgi kā tas notiek demokrātiskās valstīs," skaidro Cihanouska.

Partiju veidošanā loģiku saskata arī Baltkrievijas institūta „Politiskās sfēra” direktors Andrejs Kazakevičs. Pēc viņa vārdiem, pagājušajā gadā piedzīvotā spontānā mobilizācija nevar turpināties mūžīgi.

"Loģika šajos procesos tiešām ir, jo ir radusies nepieciešamība domāt par institucionalizāciju. Ir nepieciešams domāt par to, kā noturēt politiskos aktīvistus un kā pievērst sabiedrības uzmanību, kā izplatīt savas politiskās idejas. Līdz šim šādu lomu ir uzņēmušies dažādi mediju un sociālo saziņas vietņu kanāli. Tagad ir nepieciešamas citas politiskās darbības formas. Un, protams, tam ir nepieciešamas kaut kādas taustāmas struktūras uz vietas, Baltkrievijā," norāda Kazakevičs.

Šeit gan uzreiz jau manāms kāds nopietns sarežģījums, proti – Latuško atrodas ārvalstīs, Cihanouska – ārvalstīs, Babariko – ieslodzījumā. Pret visiem viņiem ir izvirzītas nopietnas apsūdzības, un ir maz ticams, ka šādiem jauniem politiskajiem spēkiem tiktu atļauta reģistrācija. Taču Pāvels Latuško ir uzsvēris, ka pēc tās nebūt netiecas. Vismaz pašlaik, jo arī nereģistrētas partijas var būt ļoti ietekmīgs politiskās mobilizācijas veids. Baltkrievu komentētāji jau norāda, ka par piemēru baltkrieviem ļoti labi varētu kalpot arī savulaik Baltijas valstīs izveidotās Tautas frontes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt