Baltkrievijā tiesās cilvēktiesību aktīvistus, arī ieslodzīto Nobela Miera prēmijas laureātu

Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra nodevusi tiesai lietu pret cilvēktiesību centra "Viasna" aktīvistiem. Viņu vidū ir arī šī gada Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Beļackis.

Cilvēktiesību aktīvisti tiek apsūdzēti par ievērojamas naudas summas kontrabandu pāri robežai. Par to viņiem draud 12 gadi cietumā.

Cilvēktiesību aktīvistus paredzēts tiesāt par kontrabandu organizētā grupā un darbībām, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību.

Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra apgalvo, ka cilvēktiesību aktīvisti pār Baltkrievijas un Lietuvas robežu esot pārsūtījuši nedeklarētus 201 000 eiro un 54 000 ASV dolāru skaidrā naudā.

Nobela Miera prēmijas laureāts Beļackis, kurš gadu desmitiem ir cīnījies par politieslodzīto tiesībām un kurš jau pašlaik atrodas ieslodzījumā, kā arī viņa līdzgaitnieki Valentīns Stefanovičs, Vladimirs Lobkovičs un Dmitrijs Solovjovs tiek apsūdzēti arī par to, ka esot apmaksājuši advokātu pakalpojumus un soda naudas par dalību politiskajos protestos represētajiem cilvēkiem.

Tikmēr izskan dažādas versijas par Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja pēkšņo nāvi nedēļas nogalē. Baltkrievijas varas iestādes vēl nav nosaukušas Makeja nāves cēloni, tikmēr publiskajā telpā par to parādās pretrunīgas versijas. Piemēram, baltkrievu opozīcijas izdevums "Naša Ņiva", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja, ka diplomāts miris no infarkta.

Citu versiju izklāstījis Krievijas opozicionārs Leonīds Ņevzļins. Krievijas naftas rūpniecības lieluzņēmuma "Jukos" bijušais akcionārs tviterī paziņoja, ka no Krievijas specdienestiem pietuvinātiem slepeniem avotiem uzzinājis, ka 64 gadus vecais Makejs esot noindēts.

Ņevzļina rīcībā esošā informācija liecinot, ka Makeja noindēšanu apstiprina tas, ka viņam iepriekš nav bijis veselības problēmu un dzīvesveids bijis aktīvs.

Ņevzļins raksta, ka Makeja nāve esot ļoti satraukusi Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko un likusi viņam nomainīt pavārus, apkalpojošo personālu un apsardzi.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā pastiprinājās pēc 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasīja Lukašenko atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm. Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti