Savu satraukumu par iespējamo vārda brīvības ierobežošanu paudusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
Pagājušajā nedēļā Baltkrievijas parlaments pieņēma un prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstīja pretrunīgi vērtētos labojumus likumā par masu saziņas līdzekļiem.
Saskaņā ar izmaiņām likumā, par masu saziņas līdzekļiem tagad ir noteikti jebkuri informācijas resursi, kuri internetā izplata informatīvus materiālus un ziņas, savukārt ārvalstīs reģistrētām mājaslapām būs jāiegūst atļauja informācijas izplatīšanai Baltkrievijā. Turklāt mājaslapu īpašnieki būs tieši atbildīgi par lietotāju atstātajiem ziņojumiem, bet varas iestādēm būs tiesības bloķēt piekļuvi interneta resursam bez tiesas sprieduma un par vienu pārkāpumu.
Eksperti vairākiem baltkrievu medijiem atzinuši, ka faktiski par masu saziņas līdzekļiem tagad tiek atzītas gandrīz visas mājaslapas, ieskaitot sociālos tīklus un privātos blogus. Šeit gan norādīts, ka atšķirībā no Krievijas, nav noteikts, cik lielai ir jābūt personīgo blogu auditorijai. Tiek arī pausta cerība, ka tādi sociālie tīkli kā „Twitter” un „Facebook” Baltkrievijā tomēr netiks bloķēti.
Neilgi pēc likuma izmaiņu stāšanās spēkā tika bloķēti vairāki neatkarīgie un opozīcijas interneta resursi, piemēram „naviny.by”, „charter97” un informācijas aģentūra „Belapan”.
Pēc IP adrešu maiņas portāli savu darbību uz laiku atsāka, taču atkal tika bloķēti. Otrdien aģentūra „Belapan” un "naviny.by" atkal strādā, taču paša uzņēmuma pārstāvji par savu nākotni nav pārliecināti, norādot, ka pagaidām gan nekāda oficiāla brīdinājuma no varas iestādēm nav. Tā kā valsts monopolkompānija „Beltelekom” un interneta adrešu apkalpotāji savu saistību ar mājaslapu bloķēšanu noraida, mediji ir pieprasījuši varasiestādēm izmeklēt nelikumīgu interneta resursu bloķēšanu.
Vēršanās pret interneta resursiem Baltkrievijā izraisījusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) neapmierinātību. EDSO pārstāve mediju jautājumos Duna Mijatoviča vēstulē baltkrievu varas iestādēm norādījusi, ka izmaiņas masu saziņas līdzekļu likumā ir veiktas uz neskaidriem juridiskiem formulējumiem, kas ļauj varas iestādēm bez ierobežojumiem likt šķēršļus jebkurai informācijai, kas nonāk internetā.
Pēc viņas vārdiem, internetam ir jāpaliek par brīvu telpu, kurā pilsoņiem ir iespējas brīvi izteikties un apmainīties ar informāciju, kā arī kritiski izteikties par jebkuru jautājumu. Mijatoviča arī pauž pārliecību, ka varas iestāžu vēlme pārlieku kontrolēt interneta informācijas saturu novedīs pie daļējas cenzūras.
Par spīti centieniem bloķēt vairākus interneta resursus, otrdien visai plaši tiek izplatīta informācija par to, kā ieviestās blokādes tomēr apiet.
