Sākotnēji gājiens noritēja mierīgi. Garām braucošie protestētājiem izteica atbalstu, signalizējot no automašīnām. Taču pēc tam, kad gājiena kontrolēšanā iesaistījās policija, notika arī sadursmes ar likumsargiem.
Aizturēti tika vairāk nekā 250 cilvēku.
Kopumā pēdējā mēneša laikā aizturēti vairāk nekā tūkstoš cilvēku, ieskaitot vairākus starptautiskos žurnālistus.
Līdzīgas akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās, tostarp Gomeļā un Brestā.
Neatkarīgais žurnālists Franaks Vjačorka Latvijas Televīzijai norāda, ka tik liela iedzīvotāju aktivitāte un tik lielas represijas pret iedzīvotājiem Baltkrievijā pirms prezidenta vēlēšanām ir kas nebijis. "Šī situācija Baltkrievijai ir diezgan neierasta. Valstī šādi notikumi iepriekš nav bijuši.
Tā ir bezprecedenta sabiedrības mobilizācija. Alternatīvo kandidātu popularitāte ir milzīga. Lukašenko jūtas apdraudēts un ievainojams.
Liekas, ka viņš nesatraucas par Rietumu sankcijām vai rezolūcijām par demokrātiju. Viņām interesē tikai viens – saglabāt viņa personisko varu. Tāpēc ir ārkārtīgi nozīmīgi Rietumiem, Briselei, Rīgai, Varšavai pret Lukašenko ieturēt stratēģisku un konsekventu politiku. Ja Rietumu pozīcija būs vienota, tad spiediens uz viņu un tālāku represiju cena būs augstāka. Tas paglābs pilsonisko sabiedrību no tālākas apspiešanas," komentēja Vjačorka.
Lai organizētu opozīcijas aktivitātes, iedzīvotāji izmanto sociālos tīklus. Protesta akcijas, mītiņi un citas aktivitātes tiek koordinētas, izmantojot, piemēram, “Youtube” un “Telegram” kanālus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Lukašenko draud ar interneta atslēgšanu gadījumā, ja protesti turpināsies.
Protesti sākās pēc Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma neļaut vēlēšanās kandidēt baņķierim Viktoram Babariko, kas tiek saukts par autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko galveno politisko sāncensi.
