ĪSUMĀ:
- Baltkrievijas vēlēšanu komisija paziņo rezultātu: atbalsts Lukašenko – 80,23%.
- Opozīcijas kandidāte Tihanovska apstrīd rezultātus un aicina atkārtoti pārskaitīt balsis.
- Jau pēc oficiālās vēlētāju aptaujas publiskošanas daudzviet sākās protesti.
- Protesti pārauga sadursmēs ar OMON.
- Par piedalīšanos nesankcionētās masu akcijās aizturēti aptuveni 3000 cilvēku.
- Aktīvisti ziņo - sadursmēs dzīvību ir zaudējis viens cilvēks; IeM to noliedz.
- Lukašenko sola adekvātu atbildi, bet nepieļaušot valsts saraušanu gabalos.
- Aktīvisti aicina uz jauniem protestiem ar saukli “Ej prom!”.
- Levits aicina EDSO izmeklēt Baltkrievijas vēlēšanu norisi.
- Latvijas ĀM: Vēlēšanas nav notikušas atbilstoši EDSO standartiem.
- Pētnieks Sprūds necer uz lielām izmaiņām. Taču Lukašenko interesēs nav pilnībā sabojāt attiecības ar ES un ASV.
Saskaņā ar komisijas datiem vēlēšanās piedalījās 84,23% vēlētāju, ziņo Baltkrievijas mediji. Pret visiem balsoja 6,02%.
“Provizoriskie vēlēšanu rezultāti diez vai mainīsies,” paziņoja vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina.
Jermošina arī paskaidroja, ka rezultāti netika publiskoti līdz pirmdienas rītam, jo protestu laikā naktī viņu evakuēja no valdības ēkas, kur atradās vēlēšanu komisija, ziņo raidsabiedrības BBC krievu dienests.
Šie dati gan ir pilnīgi pretēji aptaujām, kuras publiskojuši neatkarīgie novērotāji un opozīcijas pārstāvji. Tur Svetlanai Tihanovskai tiek prognozēti vairāk nekā 70% balsu, bet Lukašenko no 5% līdz 15%.
Lukašenko jau sāk saņemt apsveikumus no ārvalstu līderiem un starp pirmajiem apsveicējiem ir Kazahstānas prezidents Kasims Žamarts Takajevs, Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ķīnas līderis Si Dziņpiņs.
Svētdienas vakarā pēc oficiālās vēlētāju aptaujas datu paziņošanas cilvēki izgājuši ielās, protestējot pret rezultātu, kas opozīcijas ieskatā ir viltots. Tihanovska paziņoja, ka protestos pati nepiedalīsies, jo tas var kalpot par pamatu turpmākām represijām.
Ārvalstu mediji vēsta, ka galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās protestos piedalījās tūkstošiem cilvēku, viņi devās gājienā pa ielām, skandēja pret Lukašenko vērstus saukļus un vēlāk iesaistījās sadursmēs ar policiju. Kārtības sargi izmantoja ūdensmetējus, kā arī citus speciālos līdzekļus, lai savaldītu akcijas dalībniekus.
Par piedalīšanos nesankcionētās masu akcijās aizturēti aptuveni 3000 cilvēku, pavēstījis Iekšlietu ministrijas preses dienests. Pret daudziem jau ir uzsāktas krimināllietas par dalību masu nemieros. Par šādiem noziegumiem draud līdz pat 15 gadus ilgs cietumsods.
Svētdien Minskā tika aizturēti arī Krievijas neatkarīgā telekanāla "Doždj" žurnālisti, kas atspoguļoja Baltkrievijā notiekošās prezidenta vēlēšanas. Pirmdienas rītā telekanāls ziņoja, ka viņi ir atbrīvoti.
Protesti Minskā:
"Policija reaģēja ar neproporcionālu bardzību, liekot lietā visu spēku," viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Jaunākā informācija liecina, ka šajās sadursmēs dzīvību ir zaudējis viens cilvēks. Kā paziņojuši cilvēktiesību aizstāvji, no gūtajām traumām ir miris Jevgēņijs Zaičkins, kuru notrieca milicijas īslaicīgās aizturēšanas kravas automašīna.
Baltkrievijas Iekšlietu ministrija gan ziņo, ka šāda informācija ir nepatiesa. Pēc tās datiem ir cietuši 50 protestētāji un gandrīz 40 tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.
No sadursmju vietas ar ieslēgtām sirēnām aizbraukuši vismaz seši ātrās palīdzības auto.
Svētdienas vēlēšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji neuzraudzīja, jo nebija saņemts valdības ielūgums.
Tihanovska preses konferencē pēc iecirkņu slēgšanas uzsvēra, ka oficiālajiem rezultātiem netic. "Es ticu savām acīm, un es redzu, ka vairākums ir ar mums," viņa sacīja.
"Mēs jau esam uzvarējuši, jo mēs esam pārvarējuši savas bailes, savu apātiju un savu vienaldzību."
Tihanovska Centrālajā vēlēšanu Komisijā ir apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus un aicinājusi veikt atkārtotu balsu pārskaitīšanu. Viņas komanda arī norādījusi, ka protesti būtu jāturpina, taču tiem ir jānotiek mierīgi, savukārt ar varas iestādēm būtu jāuzsāk dialogs par eskalācijas mazināšanu.
Tikmēr baltkrievu interneta resursos izplatās aicinājumi jau šovakar atkal iziet ielās uz jauniem protestiem, savukārt rīt pusdienlaikā tiek aicināts uzsākt streiku, lai pieprasītu jaunas vēlēšanas un politieslodzīto atbrīvošanu.
Reaģējot uz plašajiem protestiem, Lukašenko paziņojis, ka atbilde būs adekvāta, bet valsti saraut gabalos neviens nepieļaušot. “Maidana nebūs, lai arī kā tas kādam negribētos,” teicis Lukašenko, atsaucoties uz neseno protestu kustību Ukrainā.
Pēc viņa vārdiem, ir cietuši vairāki desmiti OMON karavīru, kuri ir atklāti sisti, tāpēc arī specvienības ir atbildējušas un tagad nav ko raudāt. Turklāt, labi vien esot, ka OMON protestētājus ir noturējis un tie nav devušies uz Neatkarības pili, kur darbojoties Drošības dienests un pretterorisma vienības. Situācija tad droši vien būtu daudz smagāka. Baltkrievijas prezidents atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrībai ir nepieciešams nomierināties.
"Ko jūs gribat no mums? Jūs gribat, lai es ļauju valstij ieslīgt haosā. Jūs taču mani pēc tam samīdīsiet un teiksiet, ka es neesmu jūs aizsargājis.
Es gribu, lai būtu mierīgi! Lai mēs ar jums iesaistītos dialogā, ja tāds ir. Ja jūs esat spējīgi kaut ko izdarīt valsts labā, ticiet man, es jums nodrošināšu visus vajadzīgos apstākļus, lai jūs strādātu valsts labā. Ja jūs cīnīsities pret valsti, ja jūs pat centīsieties kaut mazākajās lietās ievest valsti haosā un destabilizēt to, jūs no manis saņemsiet tūlītēju atbildi. Tie taču ir mani konstitucionālie pienākumi. Par ko jūs mani apsūdzat?" sacīja Lukašenko.
Lukašenko arī norādīja, ka varas iestādes tiks skaidrībā ar visiem, kas provocējuši nemierus. Pēc prezidenta vārdiem, viņa konkurentes, kuras Lukašenko nosaucis par aitām, esot vadījuši leļļu vadītāji no citām valstīm. Esot izsekoti zvani no Lielbritānijas, Polijas, Čehijas.
Aicina uz jauniem protestiem
Pilsoniskās kampaņas “Eiropeiskā Baltkrievija” koordinators Dmitrijs Bondarenko ir paziņojis, ka Lukašenko ir cietis postošu sakāvi un tajā ir vainojama baltkrievu tauta. Pēc viņa vārdiem pašreizējā uzvara ir jānoformē juridiski, un tam ir nepieciešams nacionāla līmeņa streiks.
Iedzīvotāji tiek aicināti septiņos vakarā atkarībā no iespējām iziet ielās visā valstī, signalizēt automašīnu signāltaures, trokšņot uz balkoniem un māju logos vai dzīvokļos, bet galvenais sauklis ir – “Ej prom!” un šis sauklis ir jāsadzird visai pasaulei, aicina kampaņa.
Kā norāda baltkrievu žurnālists Franaks Viačorka, turpmāko protestu dzīvotspēja būs atkarīga no tā, vai sabiedrība būs spējīga mobilizēties jauniem protestiem ar tikpat lielu sparu un jau pirmdienas vakarā, vai sistēma būs gatava tiem pretoties un vai šos protestus būs gatava atbalstīt arī Tihanovska.
Levits aicina EDSO izmeklēt vēlēšanu procesu
Latvijas prezidents Egils Levits pēc rezultātu paziņošanas publiskotajā paziņojumā norādīja, ka “Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī”.
Viņš aicina “Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un citas kompetentās starptautiskās organizācijas, uzklausot visas ieinteresētās puses, izmeklēt nupat notikušo vēlēšanu procesu – priekšvēlēšanu cīņu, vēlēšanu norisi, vēlēšanu rezultātu noteikšanu un notikumus pēc tam, pārbaudīt šo vēlēšanu atbilstību brīvu un demokrātisku vēlēšanu standartiem un dot tām savu vērtējumu”.
Tāpat Levits aicina Baltkrievijas varas iestādes “atbrīvot vēlēšanu gaitā apcietinātos un respektēt visas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, tostarp vārda, preses, pulcēšanās un biedrošanās brīvības”.
“Latvija uzskata, ka ciešāka sadarbība starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju ir mūsu visu interesēs. Baltkrievija ir Eiropas Savienības Austrumu partnerības valsts. Šī partnerība ir vērsta uz stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un savstarpēju uzticēšanos reģionā. Tā balstās uz noteiktiem principiem. Mēs ceram, ka šie principi tiks ievēroti,” pauda Levits.
Aktuālie notikumi ?? liecina, ka sabiedrības viedoklis neatspoguļojas oficiālajos provizoriskajos vēlēšanu rezultātos. Aicinu ?? valdību atturēties no spēka izmantošanas. Atbalstu ?? tautas vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī, īstenojot vārda un pulcēšanās brīvības.
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) August 10, 2020
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vēlēšanas nav notikušas atbilstoši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) standartiem un aicināja Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli.
“Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus,” teikts ministrijas paziņojumā.
Latvija pauž nožēlu, ka starptautiskajiem novērotājiem no EDSO un Eiropas Padomes nebija iespējams piedalīties vēlēšanu novērošanā, arī masu mediju pārstāvju darbs, atspoguļojot vēlēšanu procesu, bija ierobežots. Negatīvi vērtējams, ka vairākiem prezidenta amata kandidātiem tika liegta iespēja reģistrēt savu kandidatūru vēlēšanām.
“Vienīgi ievērojot demokrātiskās pamattiesības un brīvības, iespējama ES un Baltkrievijas attiecību pozitīva attīstība. Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta šādā attīstībā,” norādīja ministrija.
Pirmie savu nosodījumu Baltkrievijā notiekošajam izteica Lietuvas un Polijas prezidenti Gitans Nauseda un Andžejs Duda. Polijas premjerministrs Mateušs Moravjeckis ir aicinājis sasaukt Eiropas Savienības ārkārtas samitu, kas būtu veltīts situācijai Baltkrievijā.
Baltkrievijas kaimiņvalsts Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis baltkrievus būt pacietīgiem un, lai cik arī nebūtu nepatīkami, iesaistīties dialogā ar varas iestādēm.
Vācijas valdība nosoda demokrātijas neievērošanu vēlēšanās un vardarbīgo vēršanos pret protestētājiem. Precīzu vēlēšanu rezultātu publiskošanu pieprasījusi arī Eiropas Savienība.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds norādīja, ka situācija Baltkrievijā varētu mainīties tikai, ja "spēka struktūra" pārietu opozīcijas pusē, bet pašlaik nav nekādu signālu, ka tas varētu notikt.
Vienlaikus Sprūds uzskata, ka Lukašenko interesēs nav pilnībā sabojāt attiecības ar ASV un Eiropas Savienību, jo citādi viņš paliek viens ar Krieviju.
"To viņš droši vien negribētu," norādīja pētnieks.
