Gaidāmajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās nestartēs viens no redzamākajiem opozīcijas smagsvariem, kustības “Par brīvību” vadītājs Aleksandrs Milinkevičs. Kā viņš paskaidrojis, opozīcijas spēki nav spējuši vienoties par vienu kopīgu kanditātu. Bet piedalīties vēlēšanās katram atsevišķi nozīmē dezorientēt pārmaiņu piekritējus un padziļināt apātiju sabiedrībā. Iepriekš par nodomu kandidēt bija paziņojusi pilsoniskās kampaņas “Mūsu mājas” līdere Olga Karača, taču tagad atteikusies.
"Cilvēkus ļoti nobiedējuši notikumi Ukrainā. Viņi nobijušies no kara. Garantijas, ka Baltkrievijas teritorijā nekas tāds nebūs, diemžēl var dot vienīgi Krievija un kandidāts, kuru atbalsta Krievija.
Mēs, opozīcijas pārstāvji, nespējam cilvēkiem dod šādas garantijas. Un otrkārt, ņemot vērā šī brīža politisko spēku samēru Baltkrievijā, skaidrs, ka galvenā cīņa izvērsīsies tikai pēc prezidenta vēlēšanām. Mēs gatavosim tai," sacīja Olga Karača.
Kā stāsta socioloģijas profesors Oļegs Manajevs, ja citās valstīs notikumus Ukrainā uztver kā simbolu cīņai par valstisko pastāvību no Krievijas, tad vairumam baltkrievu tie asociējas ar haosu, nedrošību un ekonomikas lejupslīdi. Pirms gada baltkrievus satrauca ekonomikas jautājumi - lai būtu darbs un bērni pabaroti, bet tad tagad - drošība un stabilitāte.
"Vairums iedzīvotāju saprot, ka valstī visu nosaka prezidents Lukašenko. Šodien daudzi spriež vienkārši - jā, algas ir mazas, bizness nevedas, pensijas sarūk. Bet, ja nu nopietna finansu vai, nedod dievs, ģeopolitiska krīze? Kas var nodrošināt stabilitāti? Spēcīga valsts ar prezidentu priekšgalā! Šādā situācijā, manuprāt, nav reāli sagaidīt, ka neapmierinātā sabiedrības daļa, kas ir būtiska trešā, ceturtā daļa iedzīvotāju, varētu sadūšoties nomainīt prezidentu," uzskata sociologs Oļegs Manajevs.
Aleksandrs Lukašenko vēl nav oficiāli paziņojis, vai kandidēs piekto reizi. Neviens gan nešaubās, ka jā.
"Daudzi gaidīja, ka Ukrainas notikumu iespaidā sāksies ķēdes reakcija. Ka kaut kas līdzīgs Maidanam notiks arī Minskā un vēl citur. Taču ir pretējs efekts. Tieši otrādi, vairums baltkrievu sākuši raudzīties varas virzienā. Prezidenta Lukašenko reitings, kas 2013.gada beigās nokritās līdz 35%, pērn sāka kāpt, lai gan ekonomiskā situācija valstī pasliktinās. Septembrī viņa reitings bija 45% , decembrī - 40%," situāciju Baltkrievijā skaidro sociologs Manajevs.
Baltkrievijas un rietumvalstu attiecībās būtiskas pārmaiņas prezidenta vēlēšanas nenesīs. Kā saka neatkarīgais eksperts - siltāk kļūs, bet tas nebūs atkusnis, jo Baltkrievijas politiskie, ekonomiskie un informācijas telpas pamati 20 gadu laikā nav būtiski mainījušies. Un neesot nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka pārredzamā nākotnē varētu kas mainīsies.
