Baltkrievijā «melnā trešdiena», varasiestādes vēršas pret visu veidu aktīvistiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes trešdien sarīkojušas masveida vēršanos pret nevalstiskām organizācijām un pilsoniskajiem aktīvistiem, aizturēti desmitiem cilvēku. Komentētāji norāda, ka Aleksandra Lukašenko režīms sācis asi vērsties pret jebkādu alternatīvo viedokļu paudējiem un, visticamāk, šādas represijas turpināsies.

Vien dienu pēc tam, kad Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko tikšanās laikā Sanktpēterburgā pavēstīja savam Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam, ka Baltkrievijas varai iebilstošie spēki ir ķērušies pie individuālā terora, tostarp pret deputātiem, baltkrievu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ir devuši “prettriecienu”.

Saņemtas ziņas par pārbaudēm vairākos desmitos sabiedrisko organizāciju – gan žurnālistu organizācijās, gan cilvēktiesību aizstāvības grupās “Vjasna” un “Helsinku komitejā”, gan dažādos ekonomisko pētījumu centros, opozīcijas politisko partiju, arodbiedrību un juridiskajos birojos.

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par situāciju Baltkrievijā
00:00 / 02:19
Lejuplādēt

Varas iestāžu slēgtā cilvēktiesību aizstāvības centra “Vjasna” paziņojumā norādīts, ka aizturēti ir vairāki tā darbinieki, taču centrs savu darbu nepārtrauks.

Baltkrievu mediji ziņo, ka līdzīgas pārbaudes un kratīšanas notiek ne tikai Minskā, bet arī citos valsts reģionos.

Baltkrievu politikas komentētāji valstī notiekošo jau nodēvējuši par “melno trešdienu”, norādot, ka faktiski tiek mēģināts iznīcināt vai iebiedēt ikvienu, kurš varētu tikt uzskatīts par režīmam netīkamu.

Baltkrievijas varasiestādes jau pirms nepilnas nedēļas veica kratīšanu vairākās reģionālo mediju organizācijās un neatkarīgo žurnālistu mājās, kā arī nobloķēja piekļuvi neatkarīgajai ziņu vietnei “Naša Ņiva”.  Lukašenko režīms apgalvo, ka vēršas pret radikāļiem, kas traucē sabiedrisko kārtību.

Kā prognozē Varšavā bāzētā Politiskās analīzes un prognožu centra vadītājs Pāvels Usovs, nākamais solis varētu būt vēršanās pret dažādiem cita veida aktīvistiem.

“Pēc tam, kad no Baltkrievijas politiskās un ģeogrāfiskās telpas tiks iztīrīta un fiziski padzīta režīmam netīkamā “kontrelite”, nākamais solis būs dažādu aktīvistu izskaitļošana un spiediena pastiprināšana uz viņiem. Proti, tie ir aktīvisti, kuri piedalījās 2020. gada protestos.

Tie ir aptuveni 50 000 līdz 100 000 baltkrievu pilsoniskās sabiedrības cilvēku, kurus nepieciešams jebkādā veidā izspiest no Baltkrievijas. Ja tas tiks paveikts, pārējā masa sēdēs mierā un nekādā veidā nemēģinās pretoties pašreizējā režīma darbībām.”

Kā varas iestāžu slēgtā portāla “TUT.by” darbinieku izveidotajā jaunajā interneta vietnē "Zerkalo.io” norādījis analītiķis Artjoms Šraibmans, visticamāk, šādas represijas Baltkrievijā turpināsies līdz brīdim, kamēr no Aleksandra Lukašenko netiks saņemta pavēle par to pārtraukšanu.

Otra iespēja pārtraukt šādu visatļautību ir pilsoniskās sabiedrības pretošanās, taču to Baltkrievijā iedomāties pašlaik esot ļoti sarežģīti.

Notiekošo komentējusi arī demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska, norādot, ka pašlaik režīms atriebjas visiem, kuriem var pateikties par valsts attīstību pēdējo gadu laikā un bez kuriem Lukašenko režīms beigsies vēl ātrāk. Pēc Cihanouskas vārdiem, režīms pašlaik cenšas noslēpt nespēju kontrolēt vardarbību un patvaļu, cerot, ka tad, ja valstī visi tiks apklusināti, varu izdosies pilnībā atgūt.

Savukārt ASV vēstniece Baltkrievijā Džūlija Fišere norādījusi, ka tieši šādi mēģinājumi apklusināt neatkarīgās balsis arī ir iemesls, kāpēc Baltkrievija ir nonākusi starptautiskajā izolācijā.

KONTEKSTS:

Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.

2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti