Ideja par ANO miera uzturētāju izvietošanu Donbasā bijusi periodiski aktualizēta jau kopš bruņotā konflikta sākuma pirms četriem gadiem. Jauna dzīvība šajās diskusijās iedvesta aizvadītajā nedēļas nogalē Minhenes Drošības konferencē, kur pulcējās daudzu valstu augsta līmeņa amatpersonas.
Minhenē valstu līderi tika iepazīstināti ar bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena ekspertu sagatavotu ziņojumu, kurā aicināts Ukrainas austrumos izvietot 20 tūkstošu lielu ANO miera uzturēšanas kontingentu, lai veicinātu konflikta izbeigšanu un Minskas vienošanās izpildi. Saskaņā ar ziņojumu, ceturtā daļa miera uzturētāju būtu jāizvieto arī gar robežu ar Krieviju. Kontingentam arī jāpiešķir mandāts ierobežotai spēka izmantošanai civiliedzīvotāju aizsardzībai.
Uzsvars likts uz to, ka ANO miera uzturēšanas misija ir jāveido no valstīm, kas neietilpst NATO, un ir pieņemamas gan Ukrainai, gan Krievijai.
Tās varētu būt tādas valstis kā Baltkrievija, Kazahstāna, Austrija, Somija, Zviedrija, arī atsevišķas Dienvidamerikas valstis.
Minhenē priekšlikums atradis dzirdīgas ausis. Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hulkvists paziņoja, ka Stokholma ir gatava nosūtīt savus karavīrus uz miera uzturēšanas misiju Donbasā, bet tikai, ja par to vienosies Krievija un Rietumvalstis.
Arī Somijas prezidents Sauli Nīniste pavēstīja, ka Somija ir gatava piedalīties ANO misijā Donbasā, ja tiks pieņemts attiecīgs lēmums. Nīniste norādīja, ka konflikts Ukrainas austrumos ir nopietnākā problēma Eiropā, un, ja ir iespēja to atrisināt, tad Somijai tajā ir jāpiedalās.
Gatavību iesaistīties paudusi arī Ukrainas kaimiņvalsts Baltkrievija. Tās ārlietu ministrs Vladimirs Makejs paziņoja, ka Minska ir gatava nosūtīt savus miera uzturētājus, “ja tas būs pieņemami visām konfliktā iesaistītajām pusēm”.
Vācijas ārlietu ministrs, sociāldemokrāts Zigmārs Gabriēls Minhenē savukārt pauda, ka Eiropas Savienība varētu sākt mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, ja Donbasā tiktu izvietota ANO miera uzturēšanas misija. Par iespēju pakāpeniski mīkstināt sankcijas saskaņā ar progresu Minskas vienošanās izpildē iepriekš runājis arī Gabriēla priekštecis amatā, tagad Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
Berlīne gan joprojām pieturās pie Eiropas Savienības kopējās nostājas, ka pret Maskavu noteiktās sankcijas par tās lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos varēs atcelt tikai pēc Minskas vienošanās pilnīgas izpildīšanas.
Vienlaikus Maskavas un Kijevas viedokļi par to, kādai būtu jāizskatās miera uzturēšanas misijai, joprojām būtiski atšķiras. Ukraina uzstāj, ka tai jādarbojas visā prokremlisko separātistu kontrolētajā teritorijā, tostarp gar robežu ar Krieviju. Maskava savukārt rosinājusi miera uzturētāju izvietošanu tikai gar kontaktlīniju, kas nošķir konflikta puses.
Daļa Donbasa jau gandrīz četrus gadus atrodas prokremlisku spēku pārvaldījumā. 2014. gada pavasarī prokremliskie kaujinieki pakāpeniski pārņēma plašas teritorijas Austrumukrainā. Ukrainas armija daļu teritorijas atguva, tomēr ne visu. 2015. gada sākumā Minskā, klātesot Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderiem, tika panākta vienošanās par uguns apturēšanu.
