Diskusijas par iespējamo Krievijas gaisa spēku bāzes izvietošanu Baltkrievijā aizsākās pēc tam, kad Ukrainas konflikta dēļ ievērojami pasliktinājās Krievijas attiecības ar Rietumiem.
Bieži vien izskanēja versijas par to, ka šāda aviobāze varētu palīdzēt pastiprināt spiedienu uz kaimiņos esošajām Baltijas valstīm. Citi uzskatīja, ka Krievija varētu mēģināt uzbrukt Ukrainai arī no ziemeļiem, bet vēl citi pauda pārliecību, ka ar šādas Krievijas militārās bāzes izveidošanu Krievija faktiski iegūtu pilnīgu kontroli pār Baltkrieviju.
Pirms neilga laika Krievijas mediji ziņoja, ka prezidents Vladimirs Putins esot parakstījis attiecīgu vienošanos, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja, ka nekāda vienošanās par Krievijas aviobāzes izvietošanu Baltkrievijā nav panākta.
Arī Baltkrievijas aizsardzības ministrs Andrejs Ravkovs norādījis, ka ir daudz efektīvāki veidi, kā aizsargāt savas valsts robežas.
"Kāda jēga ir izvietot Krievijs aviobāzi Baltkrievijas teritorijā? Pagaidām jēgas nav. Taču apsvērumi ir šādi: mūsu kaimiņi, īpaši jaunievēlētais Polijas prezidents, ir lūguši NATO izvietot četras dažādas nozīmes militārās bāzes, tostarp aviobāzes, tiešā Baltkrievijas robežas tuvumā. Un atbilde ir ļoti vienkārša: varbūt mēs izmantosim citus trieciena līdzekļus, lai veiktu uzbrukumus šiem objektiem. Tas būs daudz efektīvāk, nekā jauna aviobāze," sprieda Ravkovs.
Trešdien, 28.oktobrī, arī Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs intervijā izdevumam "Kommersant" norādījis, ka jauna aviobāze tikai radītu nepatiku pret Minsku un Maskavu. Turklāt pašā Baltkrievijā jau tagad esot tik daudz aviobāžu, ka tajās dažu stundu laikā var izvietot simtiem kaujas lidmašīnu. Tieši tāpēc daudz aktuālāk esot runāt par to, kā pienācīgi sagatavoties un dot operatīvu atbildi gadījumā, ja saspīlējums reģionā palielināsies un radīsies draudi Baltkrievijai un Krievijai.
Kā pieļauj vairāki baltkrievu militārie analītiķi, visticamāk, Baltkrievijas prezidents vienošanos par Krievijas aviobāzes izveidi Baltkrievijas teritorijā tomēr jau bija saskaņojis ar Putinu. Taču tā vien šķiet, ka jaunās ģeopolitiskās situācijas dēļ Krievija ir savas prioritātes mainījusi.
Sīrijā uzsāktās militārās kampaņas dēļ ir novērojama gan situācijas stabilizēšanās Ukrainas austrumos, gan arī retorikas mazināšanās par iespējamām NATO bāzēm Baltijas valstīs.
Kā pieļauj militārais analītiķis Aleksandrs Aļesins, ļoti iespējams, ka Sīrijā plānots izmantot arī tās kaujas lidmašīnas, kuras bija plānots izvietot Baltkrievijā. Taču gandrīz neiespējama esot versija par to, ka Sīrijas karadarbības dēļ Krievijai vienkārši sāk trūkt lidmašīnu izvietošanai Baltkrievijā. Pēc analītiķa domām, NATO un Krievijas starpā saspīlējums saglabāsies arī turpmāk un uz tā drīzu risinājumu cerēt nav vērts, tāpēc jautājums par militāro gaisa spēku bāzi Baltkrievijā, visticamāk, esot tikai uz laiku atlikts.
