Pagājušā gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un tām sekojusī vardarbīgā protesta akciju apspiešana aktualizēja jautājumu par drošības dienestu darbinieku atbildību par pārmērīgas vardarbības pielietošanu pret protestētājiem.
Pasargāt miličus no soda
Bieži vien protestu apspiešanā piedalījās personas bez atpazīšanas zīmēm, un izskanēja minējumi par to, ka tas tiek darīts ar nodomu – lai pasargātu milicijas darbiniekus (un ne tikai) no iespējamā soda.
Baltkrievijas oficiālo varas iestāžu viedoklis ir atšķirīgs. Īpaši tiek uzsvērts fakts, ka pret personām, kuras “godprātīgi pilda savus pienākumus”, tiek izdarīts spiediens, viņiem nereti tiekot draudēts gan mutiski, gan fiziski.
Tieši tāpēc Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko ir parakstījis likumus par valsts aizsardzību un nacionālo drošību.
Viens no šiem likumiem turpmāk garantēs valsts aizsardzību ierēdņiem, spēka struktūru darbiniekiem, tiesnešiem, kā arī citām personām, sākot ar žurnālistiem un beidzot ar vēlēšanu komisiju darbiniekiem, ja tiks saņemts oficiāls iesniegums par draudiem šo cilvēku dzīvībai, veselībai vai apdraudējumu īpašumam.
Līdzīgi kā rietumvalstīs, kur darbojas liecinieku aizsardzības sistēma, arī Baltkrievijā turpmāk personas var rēķināties ar tādiem aizsardzības līdzekļiem kā darbavietas vai dzīvesvietas maiņa, vai pat ārējā izskata maiņa.
Bailes no demokrātijas
Kā norāda Baltkrievijas nacionālās sapulces Ārlietu un nacionālās drošības pastāvīgās komisijas vadītājs Sergejs Račkovs, nekādu lielu jauninājumu šajos likumos nav, taču to galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēkus.
No viņa izteikumiem manāms, ka runa ir par draudiem, ko radot demokrātisko spēku centieni mainīt situāciju valstī. Tāpat tiek pieminēts varas iestāžu nesen izplatītais paziņojums par gatavoto valsts apvērsuma mēģinājumu.
“Mēs nevaram ļaut politizētai atsevišķu personu grupai mazināt citu cilvēku drošību un aizsargājamību,” apgalvo Račkovs.
“Šādu cilvēku nodomi ir ļoti atšķirīgi – ja atrodas cilvēki, kuri ir gatavi fiziski likvidēt valsts līderus, tad ir arī citas grupas, kuras ir gatavas saviem mērķiem izmantot mūsu valsti, lai tranzītā pārvadātu radioaktīvos materiālus, narkotikas vai ieročus. Tāpēc arī mūsu drošības dienestiem, kuri sargā valsts drošību, ir jābūt pienācīgi apbruņotiem visos iespējamos veidos.”
Drīkstēs izmantot kaujas tehniku
Baltkrievu neatkarīgie žurnālisti jau ceļ trauksmi par to, ka jaunais nacionālās drošības likums atraisīs rokas drošībnieku visatļautībai. Tā, piemēram, spēka struktūru pārstāvji aizturēšanas brīdī varēs veikt gan personas personisko lietu, gan automašīnas pārbaudi.
Tāpat šīs personas nebūs atbildīgas par kaitējumu, kas kādam nodarīts, pielietojot fizisku spēku, speciālos līdzekļus vai kaujas tehniku un ieročus, ja tas tiek darīts atbilstoši oficiālajām prasībām.
Turpmāk arī masu nekārtību apturēšanā iekšlietu sistēmas darbiniekiem tiks piešķirtas tiesības izmantot kaujas un speciālo tehniku. Žurnālistus bažīgus dara arī likuma punkts, kas ļauj iekšlietu darbiniekiem aizliegt fotografēšanu vai filmēšanu.
Vēršanās pret žurnālistiem Baltkrievijā joprojām turpinās, un otrdien saņemtas ziņas, ka finanšu izmeklēšanas departamenta pārstāvji ieradušies ar pārbaudēm pie neatkarīgā ziņu portāla TUT.by darbiniekiem.
Portāls vairs nav pieejams
Populārais ziņu portāls TUT.by pašlaik tiešsaistē vairs nav pieejams. Kā paziņojuši Baltkrievijas valsts kontroles pārstāvji, pret portāla īpašniekiem ir ierosināta krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Proti, portāls pirms dažiem gadiem kļuva par augsto tehnoloģiju parka rezidentu, taču tagad tiek apgalvots, ka nelietderīgi izmantots saņemtais valsts atbalsts.
TUT.by ir viens no populārākajiem Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļiem; 2019. gadā informācijas iegūšanai to izmantoja vairāk nekā 60% Baltkrievijas interneta lietotāju.
Pagājušogad TUT.by tika atņemts masu saziņas līdzekļa statuss, taču portāls turpināja nodarboties ar informācijas sagatavošanu. Vairāki tā darbinieki joprojām atrodas ieslodzījumā par profesionālo pienākumu pildīšanu, atspoguļojot dažādas protesta akcijas vai ap tām saistītos notikumus.
Baltkrievu mediji ziņo, ka varasiestādes aizturējušas TUT.by galveno redaktori Marinu Zolotovu; veikta kratīšana gan viņas, gan vairāku citu žurnālistu dzīvesvietā.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska secina, ka "režīms cenšas slēpt patiesību par saviem noziegumiem".
This morning in Belarus has started with massive repressions against independent media. Siloviki are in the office of @tutby, the State Control Committee of Belarus has opened a criminal case against the website. The regime tries to ban the truth about its' crimes. pic.twitter.com/McIgZSoEfi
— Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) May 18, 2021
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš pagājušā gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
