Ņemot vērā Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un ierobežojumus, Baltkrievija vairs nevar pildīt savas saistības iepriekš noslēgtās vienošanās ietvaros. Tā paziņojusi Baltkrievijas Ārlietu ministrija.
Minska brīdina, ka vienošanās laušana negatīvi ietekmēs sadarbību cīņā ar nelegālo imigrāciju un organizēto noziedzību. Turklāt turpmāk Baltkrievijā būs liegts iebraukt Eiropas struktūru pārstāvjiem un Eiropas Savienības valstu personām, kuras veicinājušas ierobežojošu pasākumu ieviešanu.
Baltkrievija arī plāno ekonomiskās sankcijas, kas attiektos uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādējādi reaģējot uz Briseles noteiktajām sankcijām Minskai.
Austrumu partnerība
Austrumu partnerība ir daļa no Eiropas Savienības kaimiņu politikas, kas tika uzsākta 2004. gadā, lai ES paplašinoties izvairītos no krasas norobežošanās starp tās dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tādējādi veicinot labklājību, stabilitāti un drošību reģionā kopumā.
Lēmumu izveidot Austrumu partnerību, ar mērķi veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar austrumu kaimiņiem, ES valstu un valdību vadītāji pieņēma 2009. gada maijā Prāgā. Austrumu partnerības mērķi ir veicināt politisko asociāciju un ekonomisko attīstību, lai sekmētu stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un savstarpēju uzticēšanos reģionā. Austrumu partnerība tiek īstenota attiecībā uz Baltkrieviju, Moldovu un Ukrainu Austrumeiropā, un Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu Dienvidkaukāzā.
Avots: Latvijas Ārlietu ministrija
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstošiem cilvēku. Protesti turpinās joprojām, bet daudz mazākos mērogos, daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
2021. gada 23. maijā Lukašenko režīms piespieda nolaisties Minskā lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Operācijas mērķis bija apcietināt opozīcijas aktīvistu Romānu Protaseviču. Pēc šī incidenta Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Baltkrievijas režīmu.
