Šī nedēļas nogale Baltkrievijā ir uzskatāma par īpašu, jo 3. oktobrī valstī nestrādā neviens akreditēts ārvalstīs reģistrētu masu saziņas līdzekļu žurnālists. Kā paziņojis Baltkrievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Anatolijs Glazs, tiek anulēta akreditācija visiem ārvalstu žurnālistiem, lai ar 5. oktobri uzsāktu žurnālistu pārreģistrāciju.
Pirmdien darbu sāks īpaša ministrijas komisija, kas izvērtēs mediju pārstāvjus pēc jauniem noteikumiem. Glazs paskaidrojis, ka ir veikti vairāki jaunievedumi, kas, vadoties pēc EDSO un Vīnes komisijas rekomendācijām, kā arī kaimiņvalstu – Polijas un Latvijas – pieredzes, akreditāciju padarīs daudz liberālāku. Akreditācijas dokumenti tagad būs iesniedzami elektroniski, īslaicīgās akreditācijas dokumentus būs iespējams izdrukāt pašam, ievērojami ir samazināts akreditācijas pieteikuma izskatīšanas laiks, kā arī atvieglota ārvalstu medijiem strādājošo neatkarīgo žurnālistu darbība.
Ministrijas pārstāvis uzsver, ka šī nav Baltkrievijas informācijas telpas tīrīšana, bet gan Baltkrievijas informatīvās suverenitātes aizsardzība.
Žurnālisti gan uzskata, ka notiek kārtējais spiediens uz masu saziņas līdzekļiem, lai arī Ārlietu ministrija aizbildinās ar to, ka caur dažādiem ekstrēmistiskiem ārvalstu medijiem citas pasaules valstis cenšoties ietekmēt politisko situāciju Baltkrievijā. Kā norāda “Radio Brīvība” Minskas biroja korespondents Valērijs Kaļinovskis, tā kā akreditācija pašlaik ir atsaukta ļoti daudziem kolēģiem, tad nekāda aizvainojuma īpaši nav. Kaļinovskis arī norāda, ka par spīti dažādiem ierobežojumiem “Radio Brīvība” Baltkrievijā turpinās skanēt
Kaļinovskis stāsta: “Ko darīt tālāk? Nu skatīsimies! Strādāt jau mēs strādāsim! Varbūt mums nebūs iespēju sazināties ar ierēdņiem vai ministriju preses sekretāriem, nebūs iespēju saņemt informāciju no valsts iestādēm, bet ar cilvēkiem jau mums aizliegt runāt nevar.
Centīsimies tomēr sniegt objektīvu informāciju par notikumiem Baltkrievijā, nepārkāpjot likumu.
Vēl jau ir lieta tāda, ka mūsu otrā redakcija ir Prāgā. Tie ir aptuveni 10 cilvēki, kuriem nav nepieciešama Baltkrievijas Ārlietu ministrijas akreditācija, lai baltkrievu valodā rakstītu jaunākās ziņas. Pat ja mums šeit aizliegs strādāt, vai piemēros kādas citas represijas, vienmēr mums ir otra kolektīva daļa. Atcerēsimies, ka arī 70. un 80, gados radio “Brīvības Balss” skanēja cauri visiem slāpētājiem, tāpēc pie kaut kādiem jauniem šķēršļiem mums nav jāpierod. Protams, gribētos, lai tas viss notiek civilizēti, nevis tik sarežģītos politiskos apstākļos.”
Šī nav pirmā reize, kad akreditācija tiek atņemta ārvalstu žurnālistiem.
Augusta beigās akreditācija tik atsaukta 19 ārvalstu žurnālistiem, tostarp tiem, kas strādāja BBC, “Reuters”, AFP, “Radio Brīvība” un citos izdevumos. Šajā laikā grūtības ar laikrakstu izdošanu un izplatīšanu ir arī tādiem drukātās preses izdevumiem kā “Komsomolka”, “Narodnaja Voļa”, “Belgazeta” un “Svobodnie Novosti Plus”. Vēl jāpiebilst, ka no 1. oktobra masu saziņas līdzekļa statusu ir zaudējis arī lielākais interneta ziņu portāls TUT.by, kurš gan turpina darbu kā vienkāršs interneta resurss. Šādā statusā tas darbojās arī no 2000. līdz 2019. gadam.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus turpina pastiprināt piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
